Tauta
No ''Vēsture''
Versija 2013. gada 23. maijs, plkst. 11.09, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Tauta (an. people, folk, vc. Volk, kr. народ) - atkarībā no konteksta:
- 1. Politiski, XIX-XX gs. Austrumeiropā (Krievijas impērijā un vēlāk no tās atšķēlušajās valstīs) ar "tauta" saprata politiski un kultūras ziņā apvienotu valsts pilsoņu kopumu, neatkarīgi no izcelsmes vai valodas (mūsdienās - nācija).
- 2. Antropoloģiski ar "tauta" saprot sociāletnisku ļaužu kopumu ar vienotu valodu, kultūras pamatiezīmēm un tuvu mentalitāti. Eiropā tautas sāka veidoties viduslaikos, saplūstot radniecīgām ciltīm - vispirms šie procesi norisa dienvidos un rietumos, šādām cilšu savienībām veidojot t.s. barbaru karalistes, kas kā politisks vienības pamats inspirēja lielāku etnisku kopību - tautu - veidošanos. Vēlajos viduslaikos un jaunajos laikos šis process pārņēma arī Austrumeiropu.
Literatūra par šo tēmu
- Jansen C., Borggraefe H. Nation. Nationalitaet. Nationalismus. - Campus Verlag: Frankfurt am Main, 2007
- Eickelpasch R., Rademacher C. Identitaet. - Transcript Verlag: Bielefeld, 2004
- John A. Hall. The State of the Nation: Ernest Gellner and the Theory of Nationalism. - Cambridge University Press, 1998 - 317 p.
- Smith A.D. Nationalism: Theory, Ideology, History. - Polity Press: Cambridge, 2001
- Poole R. Nation and Identity. - Routledge: London/New York, 1999
- Андерсон Б. Воображаемые сообщества. Pазмышления об истоках распространении и национализма. - Kанон-пресс-ц, Kучково поле: Москва, 2001
- Андерсон Б., Бауэр О., Хрох М. и др. Нации и национализм. - Праксис: Москва, 2002. - 416 с. ISBN 5-901574-07-9
- Геллнер Э. Нации и национализм. - Прогресс: Москва, 1991
- Хобсбаум Э. Нации и национализм после 1780 г. - Алетейя: СПб., 1998
Resursi internetā par šo tēmu
- Žagariņš J. Jaunā polītiskā nācija - jeb negātīvā brīvība un iedomātā kopiena.
- Haralds Biezais. Faktu un teorijas pretrunas komūnistu tautas jēdzienā. // Jaunā Gaita nr. 127, 1980.
