Pils

Pils (kr. замок; no lat. clusa - nocietinājums) - ar aizsardzības mūri, donžonu un sargtorņiem (dažkārt arī ar aizsarggrāvi) nocietināta (jaunajos laikos pilis pārstāja nocietināt ar fortifikācijas būvēm) zemes kunga rezidence. Arhitektoniski pils veido vienu kompleksu ēku ar iekšpagalmu. Sākotnēji būvētas no koka (piem., motes), bet vēlāk, attīstoties celtniecības tehnoloģijām, mūra u.c. ilgtermiņa celtniecības materiāliem. Šāda tipa nocietinātas rezidences sastopamas jau senajos Austrumos, Senajā Ķīnā, Japānā un Romas impērijā, taču visplašāko izplatību no Bizantijas guva Eiropā viduslaikos, līdz ar feodālās sistēmas veidošanos.

Skat. arī: cietoksnis