Pils

Pils (kr. замок; no lat. clusa - nocietinājums) - ar aizsardzības mūri, donžonu un sargtorņiem (dažkārt arī ar aizsarggrāvi) nocietināta (jaunajos laikos pilis pārstāja nocietināt ar fortifikācijas būvēm) zemes kunga rezidence. Arhitektoniski pils veido vienu kompleksu ēku ar iekšpagalmu. Šāda tipa nocietinātas rezidences sastopamas jau senajos Austrumos, Senajā Ķīnā, Japānā un Romas impērijā, taču visplašāko izplatību no Bizantijas guva Eiropā viduslaikos, līdz ar feodālās sistēmas veidošanos.

Eiropā pilis sākotnēji būvētas no koka (piem., motes), bet attīstoties celtniecības tehnoloģijām, kopš XII gs. - mūra u.c. ilgtermiņa celtniecības materiāliem.

Skat. arī: cietoksnis