Pils

Pils (kr. замок; no lat. clusa - nocietinājums) - ar aizsardzības mūri, donžonu un sargtorņiem (dažkārt arī ar aizsarggrāvi) nocietināta (jaunajos laikos pilis pārstāja nocietināt ar fortifikācijas būvēm) zemes kunga rezidence, kurā pastāvīgi vai sporādiski uzturējās pats zemes kungs, tā galms, administrācija, gvarde. Arhitektoniski pils veido vienu kompleksu ēku ar piebūvēm un iekšpagalmu. Šāda tipa nocietinātas rezidences sastopamas jau senajos Austrumos, Senajā Ķīnā, Japānā un Romas impērijā, taču visplašāko izplatību no Bizantijas guva Eiropā viduslaikos, līdz ar feodālās sistēmas veidošanos.

Eiropā pilis sākotnēji būvētas no koka (koka pils), bet attīstoties celtniecības tehnoloģijām, kopš XII gs. - mūra u.c. ilgtermiņa celtniecības materiāliem.

Skat. arī: cietoksnis

Literatūra par šo tēmu

• Kaufmann J.E., Kaufmann H.W. The Medieval Fortress: Castles, Forts and Walled Cities of the Middle Ages. - De Capo Press: Cambridge (MA), 2001. ISBN 0-306-81358-0