Bohēmijas hercogiste

Čehijas valsts jeb Čehijas karaliste - pēc Lielmorāvijas valsts sabrukuma X gs. izveidojies čehu cilšu valstisks veidojums Čehijas-Morāvijas plakankalnē.

Stabila vēlīnā vadonības sabiedrība Čehijas ielejā izveidojās jau IX gs. 80. gados, kad čehu cilts kņazs Borživojs kristījies un ar Lielmorāvijas kņaza Svjatopolka atbalstu kļuvis par Čehijas ielejas cilšu galveno kņazu. Galīga ielejas apvienošana norisa kņaza Boļeslava I laikā (935.-972.), kurš pilnībā pakļāva pārējos čehu kņazus, bijušās Lielmorāvijas veco kodolu, kā arī ciltis Oderas un Vislas augštecēs, un par pastāvīgu monarha rezidenci izvēlējās Prāgu. Tālāko Čehu valsts ekspansiju Boļeslava II (973.-999.) vadībā apturēja poļu kņazs Meško I (962.-992.), kuram izcevās tai atņemt Oderas augšteces baseina zemes, bet viņa dēls Boļeslavs I Drosmīgais (992.-1025.) atņēma Čehijai arī Vislas augšteces zemes. XI gs. čehu kņaziem tomēr izdevās saglabāt savu suverenitāti un nostiprināt savu valdījumu robežas, gan atsakoties no ekspansijas.

Skat. arī: lauksaimniecība viduslaikos

Literatūra par šo tēmu

• Viduslaiku vēsture. 2. daļa. Metodisks līdzeklis. / red. Grasmane I. - Mācību apgāds: Rīga, 1996. - 130 lpp. ISBN 99845-14-5