Līvens Johans Georgs fon
firsts Johans Georgs fon Līvens (vc. Johann Georg von Lieven, kr. Иван Андреевич (Иоганн Георг) Ливен; 1775.-1848.) - Krievijas impērijas armijas virsnieks, ģenerālleitnants.
Dzimis 1775. gada 24. maijā Kijevā, barona Otto Andreasa Heinriha (Otto Heinrich Andreas, 1726.-1781.) un Šarlotes Margaretas (1742.-1828.), dzim fon Pose (Posse) Līvenu ģimenē. Leibgvardes Semjonovskas pulka pulkvedis. 1779. gadā uzsāka dienestu Krievijas impērijas armijā, artilērijā. No 1799. gada - grāfs. 1790. gadā sāka dienestu leibgvardes Semjonovskas pulkā, praporščiks. Kopš 1796. gada lielkņaza Aleksandra adjutants. 1799. gada 9. aprīlī paaugstināts par pulkvedi. 1800. gada 1. oktobrī paaugstināts par ģenerālmajoru, kļuva par Astrahaņas kājnieku pulka šefu. Kļuvis par 2. divīzijas brigādes komandieri. Piedalījās 1806.-1807. gadu kampaņā pret Franciju. 1807. gadā par 27. janvāra kauju pret frančiem pie prūšu Eilavas apbalvots ar Sv. Jura ordeni. 1812. gadā iecelts par III rezerves armijas 10. kājnieku divīzijas komandieri. 1813. gada 15. septembrī paaugstināts par ģenerālleitnantu. 1815. gada 13. decembrī demobilizējies. No 1826. gada - kņazs (firsts).
Precējies ar Mariju (1797.-1859.), dēls Pauls Hermanis (Paul Hermann, 1821.-1881.) un meitas: ? (laulībā Brininga), ? (laulībā Lamsdorfa), ? (laulībā Šeninga), ? (laulībā Manteifele). Miris 1848. gada 14. februārī.
Apbalvojumi: Sv. Annas ordenis I šķira (1808.), Sv. Annas ordenis ar briljantiem (1812.), Sv. Vladimira ordenis II šķira (1813. par kauju pie Čenstehovas) un III šķira (1807.), Sv. Jura ordenis III šķira (1807. par kauju pie Eilavas), Aleksandra Ņevska ordenis (1814. par kauju pie Briennas), Sv. Jeruzalemes Jāņa ordenis, Zviedrijas Zobena kara ordenis, Prūsijas Sarkanā ērgļa ordenis, Zelta zobens ar briljantiem "par drosmi".
