Vojevoda

Vojevoda, latviešu literatūrā arī vaivads (kr. воевода, pol. wojevoda - burt. "karavadonis") - atkarībā no konteksta:

1. Zemes kunga tituls viduslaikos Moldāvijā, Valahijā; karadraudzes vai tautas zemessardzes vadītājs slāvu zemēs, pēc ranga atbilstošs tituliem kņazs, jarls vai grāfs.
2. Žečpospoļitā jaunajos laikos un Polijā 1920.-1950. gados - vojevodistes administrācijas vadītājs, vaivads.
3. Militāra dienesta pakāpe Serbijā līdz 1919. gadam (serb. Војвода; pēc ranga tika pielīdzināta ģenerālfeldmaršala dienesta pakāpei).
4. Maskavas caristē sākotnēji pilsētas pārvaldnieks, zemessardzes komandieris, kņaza vai cara karadraudzes vadītājs. Iedalījās sīkāk: galma vojevoda (kr. Дворовый воевода, uzraudzīja valsts militārās lietas), armijas vojevoda (Полковой воевода - analogs jaunāko laiku ģenerālgubernatoram), nocietinājumu vojevoda (Осадной воевода - pierobežas cietokšņa komandants), gaitas vojevoda (Сходный воевода vieglās kavalērijas un izlūkdienesta komandieris), pilsētas vojevoda (Городовой воевода - pilsētas pārvaldnieks līdz 1775. gadam, kura rokās bija civilā un militārā vara). Pēc 1719. gada administratīvās reformas apriņķa pārvaldnieks (līdz 1775. g.).
5 "Воевода", mīnu kreiseris Krievijas impērijas Baltijas jūras kara flotē laikā no 1892. līdz 1917. gadam.

Literatūra par šo tēmu

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 100., 128. lpp.