Felkerzāmi
fon Felkerzāmi (vc. von Fölkersahm, Völckersahm; kr. фон Фок) - vācu izcelsmes (Lejassaksija) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Baltijas dzimtas līnija aizsākās 1432. gadā, kad Rīgas arhibīskaps izlēņoja Heinriham Folkersheimam Veļķu zemes. 1519. gadā Johans no Felkerzāmas (Johann von Fölkersam, ?-1557.) kļuva par Livonijas ordeņa vasali, saņemot lēnī Kalkūnes zemes. 1620. gadā dzimta ierakstīja Kurzemes, bet 1747. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1853. un 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts atzina Felkerzāmu tiesības uz barona titulu. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Rīgas arhibīskapijas karavadonis Frīdrihs fon Felkerzāms (?-1559.); Kurzemes un Zemgales hercogistes diplomāts Melhiors fon Felkerzāms (1601.–1665.); hercogistes valstsvirs Georgs fon Felkerzāms (1766.–1848.); Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnats Vilhelms fon Felkerzāms (1712.–1791.); artilērijas ģenerālis Jakobs Joahims fon Felkerzāms (1759.–1810.); Vidzemes civilgubernators Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms (1766.–1848.); kontradmirālis Dmitrijs fon Felkerzāms (1846.-1905.); Baltijas sabiedriskasi darbinieks Hamilkars fon Felkerzāms (1854.–1929.).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Veļķu (Hohenbergen, Welkenhof), Kalkūnes (Kalkuhnen) u.c. muižas.
