Klihtcneri
baroni fon Klihtcneri (vc. von Klüchtzner, kr. фон Клюхтцнер) - vācu (Prūsija) izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. Kā pirmais, Kurzemē 1638. gadā ieradās Tobiass Klihtcners (Tobias Klichtzner). XVIII gs. brāļu Gotharda (Gotthard Wolter von Klüchtzer, 1705-?) un Ernsta (Ernst Friedrich von Klüchtzer, ?-1782) pēcnācēji sadalījās Saksijas un Prūsijas-Kurzemes atzaros. 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. 1837. gadā Krievijas impērijas lietvedības dokumentos sākti saukt par baroniem. 1862. gadā Krievijas impērijas Senāts oficiāli atzina dzimtas tiesības uz titulu. XX gs. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami Prūsijas armijas ģenerālmajors Karls fon Klihtcners (Karl Ludwig Ferdinand von Klüchtzner, 1736–1809); Krievijas armijas ģenerālmajors Ferdinands fon Klihtcners (Ferdinand von Klüchtzner, 1817–1882), Kurzemes sabiedriskais darbinieks Arturs fon Klihtcners (Arthur von Klüchtzner, 1842–1912), Vācijas politiķis Vilko fon Klihtcners (Wilko von Klüchtzner, 1877–1956). XX gs. sākumā Prūsijas-Kurzemes atzars beidza pastāvēt.
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Vārenbrokas (Wahrenbrock, 1720–1723), Volgundes (Wolgund), Lieldzeldas (Grossdselden), Lavīdes (Lowieden, 1758-?), Liellašu (Groß Lassen), Mazlašu (Klein Lassen), Varnišku folvarka (Warnowitz) u.c. muižas.
