Laudoni
fon Laudoni (von Laudon, Loudon, Laudohn, kr. фон Лаудон) – vācbaltiešu bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Vidzemes guberņā.
Pirmie Laudoni apmetās Livonijā XIV gs. kā Rīgas arhibīskapa vasaļi. 1432. gadā avotos parādās Otto von Laudons (Otto von Laudon), kurš saņēmis no arhibīskapa Heninga apstiprinājumu no tēva mantotajam lēnim, ko dzimtas vārdā sāka dēvēt par Ļaudonu (Laudohn, Lawdon, Loudon, Lowdoen). 1747. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā. 1759. gadā Gideons fon Laudons, tā brālis Reinholds Johans fon Laudons, kā arī brālēni Karls Gideons un Otto Johans fon Laudoni tika iecelti par Sv. Romas impērijas baroniem. 1854 gadā Krievijas impērijas Senāts apstiprināja dzimtas tiesības uz barona titulu. No ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: viens no dižākajiem karavadoņiem, Austrijas feldmaršals Gideons Ernsts fon Laudons (Gideon Ernst, Freiherr von Laudon, 1717-1790); dabaszinātnieks un viens no ornitoloģijas pamatlicējiem barons Haralds fon Ļaudons (Harald, Freiherr von Laudon, kr. Гаральд фон Лоудон, 1876-1959).
Mūsdienu Latvijas teritorijā dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Dzērbenes (Serben), Toces (Tootzen), Baložu (Bonaventura) u.c. muižas.