Šillingi
fon Šillingi (von Schilling) - sena vācu izcelsmes (Ķelne) vācbaltu bruņniecības dzimta Livonijā, Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas guberņās. Pirmie Šillingi Livonijā ieradās XV gs. (1490. gadā avotos parādās Kaspars Šillings (Kaspar Schilling, 1470-?) no Braunšveigas, kurš apmeties Igaunijā un nodarbojies ar tirdzniecību. Tā dēli Vilhelms un Nikolauss stājās Livonijas ordeņa dienestā kā vasaļi bruņinieki. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Vilhelms (Wilhelm Schilling) bija Sēlpils komandants (1541-1549), bet Ādolfs Šilings (Adolf Schilling, ?-1540) kalpoja kā Vendenes komandants. 1834. un 1855. gados Krievijas impērijas Senāts atzina dzimtas tiesības uz barona titulu. 1939. gadā visi dzimtas locekļi bija spiesti pamest dzimteni un izceļot.
Starp ievērojamākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: literāts, mākslas kolekcionārs un mecenāts Reinholds Filips fon Šillings (1819–1888); valstsvīrs, barons Alfreds Karls Vilhelms fon Šillings (1861–1922); diplomāts, vēsturnieks Morics Gustavs fon Šillings (1872-1934); Dr.jur., profesors, apelācijas tiesnesis Karls fon Šillings (1873-?); žurnālists un dzejnieks Otto fon Šillings (Otto von Schilling, 1874–1929).
