Viljams III, Anglijas karalis

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 26. marts, plkst. 06.38, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viljams III
William III.JPG
valda 13.02.1689. – 8.03.1702.
kronēšana 11.04.1689.
sieva Marija II
bērni nav
karaliskais nams Oranijas-Nasavas dinastija
tēvs Vilhelms II
māte Marija Henriete
dzimis 14.11.(4.11.p.v.st.)1650.
miris 8.03.1702.
Stuart Orange Coat of Arm.png

Viljams III (William III, King of England, Scotland and Ireland Stadtholder of Holland, Zeeland, Utrecht, Guelders, and Overijssel) jeb Oranijas Vilhelms (Willem van Oranje) - Oranijas princis (Prince of Orange, 1650.–1702.), Bredas barons (Baron of Breda, 1650.–1702.), Anglijas, Īrijas un Skotijas karalis (1689.–1702.), Holandes un Zēlandes stadhaulders (Stadtholder of Holland and Zealand, 1672.–1702.), Utrehtas stadhaulders (Stadtholder of Utrecht, 1674.–1702.), Gelderas un Overiselas stadhaulders (Stadtholder of Guelders and Overijssel, 1675.–1702.). Princis Vilhelms Henrihs (hol. Willem Hendrik, Prins van Oranje) Oranijas prinča Vilhelma II (hol. Willem II van Oranje, 1626.-1650.) un Marijas Henrietes (angl. Mary Henriete Stuart, Princess Royal, Princess of Orange and Countess of Nassau, 1631.-1660.) dēls. 1672. gadā ievēlēts par Nīderlandes apvienoto provinču stadhaulderu. 1677. gadā Vilhelms Henrihs apprecējās ar Jorkas hercoga Džeimsa (James, Duke of York) meitu Mariju Stjuarti (Lady Mary of York). 1688. gadā notika t.s. Slavenās revolūcijas (Glorious Revolution), valsts apvērsums, kad Parlamenta toriju frakcija un Anglijas Baznīcas augstākā garīdzniecība aicināja Oranijas Vilhelmu kāpt Anglijas tronī. 5. novembrī princis Vilhelms Henrihs ieradās Britānijas ostā Torbē ar savu armiju (40 000 kājnieku un 5000 jātnieku). Praktiski nesastopot pretestību, viņš ieņēma valsts centrālo un dienvidu daļu un galvaspilsētu Londonu. Karalis Džeimss II ar līdzgaitniekiem un ģimeni pameta karalisti, patvērumu rodot Francijā. Janvārī Parlaments pasludināja Vilhelmu un Mariju par Anglijas monarhiem. 1689. 11. aprīlī tie kronējās kā Anglijas un Īrijas karalis un karaliene Viljams III un Marija II, bet 11. maijā kā Skotijas karalis un karaliene. Pirmie valdīšanas gadi pagāja apspiežot gāztā karaļa piekritēju pretošanos Skotijā - kuru pakļaut izdevās 1689. g., - un Īrijā - kuru pakļāva pēc kaujas pie Boinas (Battle of the Boyne) 1690. gadā. Tomēr jakobitu sazvērnieku draudi bija aktuāli visu viņa valdīšanas laiku. Lai pretstāvētu Francijai, kas neatzina apvērsuma leģitimitāti, pēc Viljama III gribas tika izveidota spēcīgākā kara flote Anglijas vēsturē. Būdams talantīgs diplomāts, izveidoja un zināmā mērā vadīja pret Franciju vērstu valstu koalīciju (Sv. Romas impērija, Spānijas karaliste, Savoja, virkne vācu un itāļu valstiņu, kā Zviedrijas karaliste). Valsts iekšpolitikā Viljama III valdīšanas laikā norisa neatgriezeniska pāreja uz konstitucionālo monarhiju. 1689. gadā tika pieņemts Tiesību Bills (Bill of Rights) un virkne citu likumdošanas aktu, kas noteica turpmāko britu konstitucionālo tiesību sistēmas attīstību. 1689. gada "Ticības iecietības akts" (Act of Toleration) mazliet samazināja katoļu diskrimināciju Lielbritānijā, taču tiem tika liegtas vēlēšanu tiesības kā arī tiesības ieņemt valsts amatus. 1694. gadā ar karaļa atbalstu tika izveidota "Anglijas banka" (Bank of England). 1701. gadā tika pieņemts "Akts par valsts iekārtu" (Act of Settlement), kas definēja monarha un Parlamenta lomu valstī un ietekmes sfēras. Miris 1702. gada 8. martā no plaušu karsoņa (kas bija kā komplikācija kritienā no zirga salauztajam plecam).


Priekštecis:
Marija II 		Anglijas karalis
1689.–1702. 		Pēctecis:
Anna


Literatūra

  • Redefining William III. The Impact of the King-Stadholder in International Context. / Edited by Esther Mijers, University of Reading, UK and David Onnekink, Universiteit Utrecht/Universiteit Leiden, The Netherlands - Ashgate, 2007, ISBN 978-0-7546-5028-7
  • William III of England and the House of Orange (1650-1702). / The Harper Encyclopedia of Military Biography Edition, 1992, p. 799
  • Burton Ivor F. Political Parties in the Reigns of William III and Anne: the evidence of division lists. - University of London, Athlone Press, London, 1968
  • Thomson Mark Almeras. William III and Louis XIV: essays 1680-1720. - University of Toronto Press, Toronto, 1968
  • Ogg David. William III. - Collier Books, New York, 1967
  • Guttridge G.H. The colonial policy of William III in America and the West Indies. - Cass, London, 1966
  • Jones D.W., War and economy in the age of William III and Marlborough. - Blackwell, Oxford, 1988
  • Claydon Tony. William III and the godly revolution. - Cambridge University Press, Cambridge/New York, 1996
  • Pinkham Lucile. William III and the respectable revolution. - Archon Books, 1969
  • Turberville Arthur Stanley. The House of Lords in the reign of William III. - Greenwood Press, Westport, 1970
  • Baxter Stephen Bartow. William III and the defense of European liberty, 1650-1702. - Harcourt, Brace & World, New York, 1966
  • Ehrman John. The navy in the War of William III, 1689-1697. - Cambridge University Press, Cambridge, 1953
  • Cathcart Rex. William III & Ireland. - Eason, Dublin, 1990
  • Bowen Marjorie. William, Prince of Orange, 1650-1673. - London/New York, 1928
  • John Childs. British Army of William III, 1689-1702. - Manchester University Press, 1990. ISBN 0719025524
  • Eckhart Hellmuth. Wilhelm III und Maria II 1689–1702 und 1689–1694. / Englische Könige und Königinnen. Peter Wende (Hrsg.) - C.H. Beck, München, 1998, ISBN 3-406-43391-X
  • Marita A. Panzer. Englands Königinnen. Von den Tudors zu den Windsors. - Piper Verlag, München, 2003, ISBN 3-492-23682-0
  • Ивонина Л.И. Вильгельм III Оранский. // Вопросы истории, № 3 (1998), стр. 154-159

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Viljams_III,_Anglijas_karalis&oldid=25223"