Izraēļu valsts

**ממלכת ישראל**
pastāv:	1060.-722. g.p.m.ē.
galvaspilsēta:	Giva (1047.-1007. g.p.m.ē.); Jeruzaleme (1005.-927. g.p.m.ē.); Nablusa (928.-910. g.p.m.ē.); Tirza (910.-870. g.p.m.ē.); Šomrona (870.-722. g.p.m.ē.);
valdnieki:	Sauls (1047.-1007. g.p.m.ē.); Išbošets (1007.-1005. g.p.m.ē); Dāvids (1005.-967. g.p.m.ē.); Zālamans (971.-931. g.p.m.ē.); Jeroboams I (931.-911. g.p.m.ē.); Nadabs (911.-910. g.p.m.ē.); Baāša (910.-887. g.p.m.ē.); Ela (887.-886. g.p.m.ē.); Zimrs (886. g.p.m.ē.); Omrs (886.-875. g.p.m.ē.); Ahabs (875.-853. g.p.m.ē.); Ahazija (853.-852. g.p.m.ē.); Jehorams (852.-841. g.p.m.ē.); Jehu (841.-814. g.p.m.ē.); Jehoašs (814.-806. g.p.m.ē.); Jegoašs (806.-791. g.p.m.ē.); Jeroboams II (791.-750. g.p.m.ē.); Zaharija (750. g.p.m.ē.); Šallums (749. g.p.m.ē.); Menahems (749.-739. g.p.m.ē.); Pekahija (739.-737. g.p.m.ē.); Pekahs (737.-732. g.p.m.ē.); Osija (732.-722. g.p.m.ē.);

Izraēlas valsts (ivr. ממלכת ישראל‎) - valsts Palestīnas ziemeļos 1060.-722. g.p.m.ē. Tās teritorija izveidojās, senebreju ciltīm XIII gs.p.m.ē. uzsākot Palestīnas iekarošanu un vietējo tautu un cilšu pilsētvalstu pakļaušanu. Par valsti uzskatāma kur no 1060. gadiem. Pirmais senrbreju valdnieks, saskaņā ar Bībelē ietvertajiem senebreju hroniku fragmentiem, bijis Sauls (valdījis apt. 1067.-1055. g.p.m.ē.) no benjaminu cilts, kura rezidence atradusies Givā (Dāvids rezidenci pārcēla uz iekaroto jevusu polisas centru Jeruzalemi). 928. g.p.m.ē. valsts sašķēlās (jūdu cilts un daļa benjaminu cilts, neatzīstot pārējo senebreju cilšu koalīcijas ievēlēto valdnieku Jerobeamu I, izveidojot Jūdejas valsti). 722. g.p.m.ē. Izraēlas valsti iekaroja un padarīja par provinci Asīrijas valsts. Iedzīvotāju liela daļa migrēja uz austrumiem, uz vietas palikušie zināmi kā samarieši.

Nosaukums citās valodās:

vāciski: Königreich Israel
angliski: Kingdom of Israel
franciski: Royaume d'Israël
krieviski: Израильское царство

Ilustratīvie materiāli

valsts sašķelšanās

Literatūra

Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 46. lpp.

Herbert Donner. Geschichte des Volkes Israel und seiner Nachbarn in Grundzügen. Grundrisse zum Alten Testament. - Bd 4/1, 4/2. - Vandenhoeck & Ruprecht, Göttingen 2001, ISBN 3525516649

Resursi internetā par šo tēmu


pastāv:	1060.-722. g.p.m.ē.
galvaspilsēta:	Giva (1047.-1007. g.p.m.ē.) Jeruzaleme (1005.-927. g.p.m.ē.) Nablusa (928.-910. g.p.m.ē.) Tirza (910.-870. g.p.m.ē.) Šomrona (870.-722. g.p.m.ē.)
valdnieki:	Sauls (1047.-1007. g.p.m.ē.) Išbošets (1007.-1005. g.p.m.ē) Dāvids (1005.-967. g.p.m.ē.) Zālamans (971.-931. g.p.m.ē.) Jeroboams I (931.-911. g.p.m.ē.) Nadabs (911.-910. g.p.m.ē.) Baāša (910.-887. g.p.m.ē.) Ela (887.-886. g.p.m.ē.) Zimrs (886. g.p.m.ē.) Omrs (886.-875. g.p.m.ē.) Ahabs (875.-853. g.p.m.ē.) Ahazija (853.-852. g.p.m.ē.) Jehorams (852.-841. g.p.m.ē.) Jehu (841.-814. g.p.m.ē.) Jehoašs (814.-806. g.p.m.ē.) Jegoašs (806.-791. g.p.m.ē.) Jeroboams II (791.-750. g.p.m.ē.) Zaharija (750. g.p.m.ē.) Šallums (749. g.p.m.ē.) Menahems (749.-739. g.p.m.ē.) Pekahija (739.-737. g.p.m.ē.) Pekahs (737.-732. g.p.m.ē.) Osija (732.-722. g.p.m.ē.)

Izraēļu valsts

Satura rādītājs

Nosaukums citās valodās:

Ilustratīvie materiāli

Literatūra

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt