Kroņa muiža

Kroņa muiža jeb valsts muiža (vc. Krongut, Königsgut, pl. królewszczyzna, kr. казенное имение) - monarha domēnē ietilpstoša muiža Eiropā viduslaikos.

Latvijas teritorijā kroņa muižas izveidojās XVI-XVII gs. no bijušā Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Livonijas bīskapu muižām, tām nonākot Žečpospoļitas un Zviedrijas karaļu tiešā valdījumā (sk. muižu redukcija), bet teritoriju pievienojot Krievijas impērijai - tās imperatoru tiešā valdījumā. Līdz 1841. gadam te kroņa muižas vai nu iznomāja, vai tā pārvaldīja kamerālvaldes, bet pēc tam - domēņu valdes. Lielāko daļu kroņa muižu likvidēja ar 1886. gada likumu, kas brīvlaistajiem zemniekiem noteica izpirkt tiem iedalīto zemi. 1914. gadā Vidzemē bija 21, Latgalē - 13, bet Kurzemē - 191 kroņa muiža, kuras Latvijas Agrārreformas laikā ieskaitīja valsts zemes fondā.