Silgailis Arturs
Arturs Mihails Silgailis (1895.-1997.) - virsnieks, sabiedrisks darbinieks, publicists. Apbalvots ar Krievijas impērijas, Latvijas un Trešā reiha militārajiem ordeņiem un goda zīmēm (t.sk. Triju Zvaigžņu ordenis, Aizsargu Nopelnu Krusts, Latvijas Atbrīvošanas Kara Piemiņas Zīme, Atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa u.c.). Dzimis 1895. gada 13. novembrī "Mežmuižā”, Penkules pagastā, Jelgavas apriņķī. Uzaudzis Rīgā. Mācījies Rīgas pilsētas reālskola (absolvējis 1912. gadā). Strādājis kā māceklis grāmatvedībā. Mācījies Viļņas kara skolā (1915. g. maijs- septembris). 1915. gadā iestājies Krievijas impērijas armijā un piedalījies 1. Pasaules kara cīņās, vēlāk pārcelts uz Somiju. Pēc Oktobra revolūcijas Krievijā iestājies pretlielinieciskā somu pagrīdes organizācijā un cīnījies par Somijas neatkarību. 1918. gadā atgriezies Rīgā, iestājies landesvērā, vēlāk ieskaitīts firsta Līvena eskadronā, kura sastāvā piedalījies Kurzemes un Rīgas ieņemšanā. Pēc Landesvērasakāves Cēsu kaujās, devies uz Krieviju, kur piedalījies pilsoņu karā ģenerāļa Judeniča armijā. 1919. gadā atgriezies Latvijā, ieskaitīts 12. Bauskas kājnieku pulkā. Kā rotas komandieris piedalījās cīņās Latgales frontē. Par kaujas nopelniem 1921. gada aprīlī paaugstināts kapteiņa dienesta pakāpē. Sākumā komandēja 12. Bauskas kājnieku pulka 4. rotu, bet vēlāk ložmetējnieku rotu. Organizēja un vadīja pulka sporta klubu. 1924. gadā apsolvējot virsnieku 11 mēnešu kursus un 1928. gadā Kara Akadēmiskos kursus iegūst augstāko militāro izglītību. Pēc akadēmisko kursu apsolvēšanas iecelts par 1. Kurzemes kājnieku divīzijas štāba operatīvās nodaļas komandiera adjutantu. 1931. gadā iecelts par 2. Vidzemes kājnieku divīzijas štāba priekšnieka palīgu. 1932. gadā paaugstināts par pulkvežleitnantu. No 1934. gada līdz 1935. gadam 6. Rīgas kājnieku pulka 2. bataljona komandieris. No 1935. gada 15. septembra līdz 19. oktobrim komandē Rezerves instruktoru bataljonu. 1936. gada martā pārcelts darbā uz Augstāko Karaskolu, kur aprīlī apstiprināts par kara zinību pasniedzēju. 1939. gada 6. oktobrī iecelts par 4. Zemgales kājnieku divīzijas štāba priekšnieku, 11. novembrī paaugstināts pulkveža pakāpē. 1940. gadā pēc Latvijas okupācijas atvaļināts no dienesta, un kā vācbaltietis emigrēja uz Trešo reihu. Tur bijis viens no SD paspārnē dibinātās Latviešu nacionālo karavīru savienības iniciatoriem. Iestājies dienestā vērmahtā sevišķu uzdevumu virsnieka statusā. Kā SS zonderfīrers (Sonderführer) piedalījies Latvijas teritorijas ieņemšanā. Pēc tam piedalījies cīņās Ļeņingradas frontē, līdz 1942. gadā atbrīvots no dienesta armijā un atgriezies Latvijas teritorijā strādāt okupācijas režīma pašpārvaldē. 1943. gadā kā pulkvedis (Standartenführer) iecelts par ieroču SS Latviešu leģiona 15. divīzijas štāba priekšnieku (kājnieku komandieri), paaugstināts par virspulkvedi (Oberführer). Gadu vēlāk kādu laiku pildījis arī 19. divīzijas kājnieku komandiera pienākumus. 1944. gada vasarā iecelts par Latviešu leģiona ģenerālinspekcijas štāba priekšnieku. Piedalījies ģen. Kureļa grupas likvidēšanā un tiesāšanā. Kad lai veicinātu latviešu karavīru kaujas sparu, 1945. gada 20. februārī ar reihsfīrera H. Himlera rīkojumu Potsdamā tika sasaukta Latvijas Nacionālā padome. Tā ievēlēja Latvijas nacionālo komiteju, par kuras locekli tika apstiprināts virspulkvedis Arturs Silgailis kā prezidenta vietnieks un militārās komisijas vadītājs. Pēc Trešā reiha kapitulācijas nonāca britu spēku gūstā, turēts karagūstekņu nometnēs Vācijā un Belģijā. 1946. gadā atgriezies pie ģimenes Vācijā. No 1948. gada bijis Lielbritānijas Reinas armijas no baltiešiem komplektēto sardzes un transporta vienību sakaru virsnieks. Viens no "Daugavas Vanagu" organizācijas dibinātājiem, un līdz izceļošanai bijis Vācijas organizācijas centrālās valdes loceklis. Nodibinājis Daugavas Vanagu Halifaksas nodaļu un bijis tās priekšsēdis līdz aiziešanai pensijā. Aktīvi darbojies Kanādas rezerves virsnieku apvienībā. 1967. gada 3. jūnijā uzņemts par studentu korporācijas "Fraternitas Imantica" goda filistru. Dzīvojot Kanādā, publicējis presē daudzus rakstus par militāriem jautājumiem pirms un pēc 2. Pasaules kara. Sarakstījis pētījumu "Latviešu leģions", kuru 1962. gadā Dānijā (Kopenhāgenā) laida klajā izdevniecība "Imanta". Vēlāk šis darbs tika pārtulkots angļu valodā (Latvian legion) un 1986. gadā izdots ASV. Miris 1997. gada 15. augustā.
Bibliogrāfija
- Silgailis A. Latviešu leģions. - Imanta, Kopenhagena, 1962
- Silgailis A. Latvian Legion. - James R. Bender Publishing Co., San Jose, 1986
