Hans

Hans, arī Kans, Kagans (no tjurk. Hagan, Hakan, Kagan, Kaan – valdnieks) – Eirāzijas stepju tautās augstākais tituls, suverēns monarhs. Sākotnēji cilts vēlēts vadonis. Pēc XI gs. pamazām titulu sāk mantot. Pirmo reizi rakstītos avotos fiksēts III gs. sjaņbiešu ciltīs (mūsdienu Ziemeļķīna un Mongolija). IV gs. sākumā to pārņēma žuaņžuaņu (žuaņžuaņi - 蠕蠕, piņj. Ruǎnruǎn) valstī, bet V gs. titulu sāk lietot tjurku ciltīs. Pēc XIV gs. Centrālāzijā tituls varēja piederēt tikai tore – tiešam Čingiz-hana pēctecim.

• Altan-hans (mong. Алтан-хан – Zelta Hans; tjurk. Altin-han) – XIII gs. tā tika dēvēti džurčeņu dinastijas imperatori Ķīnā, Dzjiņ impērijā. XVI gs. tā sevi dēvēja tumetu cilts valsts valdnieki (no Amdo klana). XVII gs. - hotogoitu cilts valsts valdnieku tituls.