Meklēšanas rezultāti

Rezultāti virsrakstos

Rezultāti lapu tekstos

• Neoplatonisms
  ...jaukumu (termins ieviests XVII-XVIII gs., lai nodalītu vēlīno antīkās filosofijas korpusu no klasiskā), kā arī šo ideju tālāka attīstība viduslaikos ...nisms|pagānisma]] vajāšanu laikā lielākā daļa atlikušo ''antīkās filosofijas'' skolu - t.sk. arī neoplatonisma skolas - tika slēgtas, paši filosofi p
  12 KB (2 024 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 13.19
• Njaija
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  4 KB (520 vārdi) - 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 14.33
• Peripatētiķi
  ...ипатетическая школа'') - [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] virziens, aristotelieši jeb [[Aristotelis no Stagīras|Aristoteļa no St * Peripatētiķi. // Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / sast. P.Valters - Divergens: Rīga, 2001., 322.-3
  5 KB (485 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.20
• Pirmssokratieši
  ...no esību, kas pieejama tikai domai (praktiski visa turpmākā ''antīkās filosofijas'' attīstība – no plurālistiskajām Empedokla un Dēmokrita sistēmām * Megi B. Filozofijas vēsture. – Zvaigzne ABC, Rīga, 2000.
  8 KB (1 vārds) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.21
• Pītagorieši
  ...tagoriešu skola''', '''pītagorisms''' - [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] virziens, organizācija - "pītagoriešu savienība", izveidota Krotonā * Megi B. Filozofijas vēsture. – Zvaigzne ABC, Rīga, 2000.
  7 KB (709 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.22
• Platona Akadēmija
  ...s tieši ar filosofijas kritiskās funkcijas atjaunošanu hellēnistiskās filosofijas kontekstā. Arkesilaja pozīciju turpināja arī slavenākais no viņa seko * Megi B. Filozofijas vēsture. – Zvaigzne ABC, Rīga, 2000.
  10 KB (1 345 vārdi) - 2020. gada 3. augusts, plkst. 15.04
• Stoicisms
  ...tāta portika) - IV gs.p.m.ē. izveidojies [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] virziens, kura pamatlicējs bija [[Zenons no Kitionas]]. ...loģika ir kā dārza iežogojums, fizika ir augsne, ētika - tās augļi. Filosofijas galvenais uzdevums meklējams ētikā, bet zināšanas kā tādas ir tikai
  6 KB (1 019 vārdi) - 2011. gada 26. septembris, plkst. 15.40
• Gnozeoloģija
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  462 byte (73 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.14
• Platona Akadēmija Florencē
  * Megi B. Filozofijas vēsture. – Zvaigzne ABC, Rīga, 2000. [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  7 KB (1 vārds) - 2017. gada 9. februāris, plkst. 07.48
• Sofistika
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  4 KB (1 vārds) - 2011. gada 31. janvāris, plkst. 13.59
• Sofisti
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  3 KB (364 vārdi) - 2011. gada 31. janvāris, plkst. 14.00
• Platonisms
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  4 KB (799 vārdi) - 2010. gada 3. novembris, plkst. 11.02
• Humānisms
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  1 KB (238 vārdi) - 2022. gada 17. septembris, plkst. 19.01
• Rikerts Heinrihs
  ...umu. Savā tā arī nepabeigtajā darbā „Filosofijas sistēma: kopējie filosofijas pamatnosacījumi“ izvirzīja domu, ka reālo, eksistējošo cilvēku vien
  9 KB (1 340 vārdi) - 2010. gada 25. novembris, plkst. 13.57
• Nominālisms
  ...m intencionāli, tad, lūk, intencionalitāte šajā gadījumā kļūs par filosofijas priekšmetu. Dievs nav izzināms. Taču intencionālā nozīmē Dievs nepie [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  9 KB (1 734 vārdi) - 2010. gada 3. novembris, plkst. 11.09
• Prātniecības biedrība
  ...кий, Владимир Фёдорович'') galvenokārt rakstīja par filosofijas un estētikas jautājumiem, bija uzskatos mēreni konservatīvs. Radikālā [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  4 KB (348 vārdi) - 2010. gada 29. oktobris, plkst. 11.05
• Predestinācijas teorija
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  518 byte (74 vārdi) - 2010. gada 3. novembris, plkst. 11.22
• Sankhja
  * Visvaldis Klīve. Ticības ceļos. Reliģiju vēsture. - Zinātne: Rīga, 1995. - 413 lpp. ISBN 579661133X [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  4 KB (678 vārdi) - 2011. gada 3. jūnijs, plkst. 14.34
• Sensualisms
  [[Kategorija:Filosofijas vēsture]]
  2 KB (226 vārdi) - 2010. gada 14. decembris, plkst. 12.49
• Sholastika
  ...rīgākais bija izteikts intelektuālisms, [[Antīkā filosofija|antīkās filosofijas]] ([[Platons]] un it īpaši [[Aristotelis no Stagīras|Aristotelis]]) un a XIX gs. izveidojās ''neosholastika'', kas apvienoja klasiskās kristīgās filosofijas skolas, tālāk pilnveidojot ''sholastisko'' tradīciju.
  8 KB (887 vārdi) - 2017. gada 3. marts, plkst. 20.54

Skatīt (iepriekšējās 20 | nākamās 20) (20 | 50 | 100 | 250 | 500 vienā lapā).