Atomisms
Atomisms - atkarībā no konteksta: 1. Mācība par diskrētu, pārtrauktu matērijas uzbūvi (no atomiem). Pirmo reizi ideju, ka viss sastāv no mikroskopiskām elementārdaļiņām, sastopam senindiešu filosofu skolās (njaija, vaišešika, vēlāk arī antīko filosofu - Leikipa, Dēmokrita, Epikūra un Lukrēcija, - darbos. Atomus senie domātāji uzskatīja par pēdējām, nedalāmām, vismazākajām matērijas daļiņām, būtībā - par bezgalīgi mazām daļiņām. Tās atšķiras ar svaru, kustības ātrumu un savstarpējo novietojumu ķermeņos, kas rada dažādas īpašības un formas. Vēlajos viduslaikos un jaunajos laikos atomisma teorija tika pilnveidota Galileja, Boila, Lomonosova, Daltona, Avogadro, Mendeļejeva u.c. darbos. 2. Filosofijā partikulārisms - holisma antipods, - mācība, saskaņā ar kuru iespējama tikai atsevišķi ņemtu teikumu, nevis visas teorijas verifikācija.
Lliteratūra
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība, Rīga, 1964., 32.-33. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Atomism: Antiquity to the Seventeenth Century. - Dictionary of the History of Ideas
- Atomism in the Seventeenth Century. - Dictionary of the History of Ideas
- Значение слова "Атомизм" в Большой Советской Энциклопедии
- Древнегреческие атомисты. / История философии в кратком изложении (Сборник)
- Атомизм - Национальная философская энциклопедия
- Атомизм - Национальная психологическая энциклопедия
- Рассел Б. Логический атомизм. / Пер. Г. И. Рузавин по изданию: Russell В. The Philosophy of Logical Atomism. Open Court, La Salle, 1993
