Kurzemes literatūras un mākslas biedrība
Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (Die Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst) - sabiedriska organizācija Kurzemes guberņā laikā no 1817. gada līdz 1939. gadam. Biedrības dibināšanas aktu 1815. gada 23. novembrī parakstīja astoņi biedrības dibinātāji: Heinrihs fon Ofenbergs (Offenberg), Ulrihs fon Šlipenbahs (Schlippenbach), grāfs Mihaels Plāters-Zībergs (Plater-Sieberg), Aleksandrs fon Mēdems (Medem), Frīdrihs fon Vetbergs (Wettberg), Johans Frīdrihs fon Reke (Recke), Georgs fon Felkerzāms (Foelkersam) un Kārlis Vilhelms Krūze (Cruse.) Mērķis bija: „Biedrībai jākalpo par vienojošo posmu visiem tiem, kas vēlas būt lietas kursā par literatūras un mākslas sasniegumiem un paši kalpot šo sasniegumu kaldināšanai. Biedrība vēlas arī literatūras un mākslas draugiem Kurzemē atvieglot iepazīšanos ar mākslas darbiem, kas šajās jomās radīti ārzemēs, kā arī iepazīstināt ar sasniegumiem Krievijas impērijā. Visbeidzot, tā centīsies iepazīstināt sabiedrību ar ikdienai derīgiem izgudrojumiem un atklājumiem un cīnīsies pret kaitīgiem aizspriedumiem”. 1817. gada 7. aprīlī notika biedrības dibināšanas sēde, kurā uzņēma 127 biedrus no Baltijas provincēm, no Krievijas impērijas centrālajiem rajoniem un Vācijas. Par pirmo sekretāru tika ievēlēts profesors K.V. Krūze, bet visai drīz viņu nomainījaprofesors G.M. fon Paukers (Pauker). Biedrības darbu vadīja padome, kas sastāvēja no astoņiem cilvēkiem (divi no tiem ieņēma īpašus amatus: kolekciju pārzinis un pastāvīgais sekretārs). Pastāvīgais sekretārs veica visus naudas darījumus, kārtoja korespondenci un vienlaicīgi padomē un biedrības sēdēs pildīja arī prezidenta pienākumus, jo pirmos 50 gadus biedrībā speciāla prezidenta posteņa nebija; to nolēma izveidot tikai 1865. gada maijā. Prezidents uzņēmās padomes darba un sēžu vadību, kā arī biedrības pārstāvēšanu sabiedrībā, bet sekretāra uzdevums palika naudas lietu kārtošana un korespondence. Biedrības līdzekļus veidoja biedru naudas - pieci sudraba rubļi gadā, - un ziedojumi. Tās pamatkapitālu radīja hercogiene Doroteja, ziedojot 1000 sudraba rubļu. Pamatdarbība bija regulāras ikmēneša sapulces, kurās tika apspriesti biedrības aktuālie jautājumi un nolasīti ziņojumi vai referāti par dažādām zinātniskām tēmām. Gada kopsapulcēs sekretārs sniedza iepriekšējā gada darba atskaiti, informēja par kases stāvokli, jaunuzņemtajiem biedriem un goda biedriem, saņemtajiem dāvinājumiem utt. Neiztrūkstoši arī šajās gada kopsapulces sēdēs bija zinātniskie referāti (plašāki un tematiski nozīmīgāki nekā ikmēneša sanāksmēs). Sēžu protokoli, referātu un ziņojumu teksti tika publicēti atsevišķos krājumos, ko var uzskatīt par historiogrāfijas aizsākumu mūsdienu Latvijas teritorijā. Sākoties 1. Pasaules karam saruka biedrības līdzekļi un biedru skaits. 1915. gada pirmajā pusē sapulces nedrīkstēja sasaukt, jo valdība bija aizliegusi publiskās sanāksmēs lietot vācu valodu (tās atsākās tikai pēc 1. oktobra). 8. decembra sēdē, pieminot biedrības 100 gadu jubileju, prezidents R. Herners (Hoerner) nolasīja plašu referātu - pārskatu par 100 gadu darbību. Pēdējā sapulce notika 1918. gada 18. decembrī - 21 dienu pirms LSPR armijas iebrukuma Jelgavā.
Literatūra
- Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst und Jahresbericht des Kurländischen Provinzialmuseums aus dem Jahre 1898. - Mitau, 1899
- Wilhelm Schlau. Die Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst und das Kurländische Provinzialmuseum zu Mitau. Baltische Hefte. Band 14. Hannover-Döhren, 1968
- Karl Otto Schlau. Mitau im 19. Jahrhundert. - Wedemark-Else, 1995
- Deutschbaltisches biographisches Lexikon 1710–1960. - Köln/Wien, 1970
