Inflantija
| |
| nosaukums |
|
| sizerens | Žečpospoļitas karalis |
| galvaspilsēta | Dinaburga |
Inflantija jeb Poļu Vidzeme (pol. Inflanty, burt. "Livonija" jeb pol. Księstwo Inflantskie; angl. Duchy of Livonia) - Pārdaugavas hercogistes dienvidaustrumu daļa, kas palika Žečpospoļitas valdījumā pēc 1629. gada septembrī noslēgtā Altmarkas pamiera noteikumiem, kas hercogisti sadalīja 2 daļās: t.s. Zviedru Vidzemē un Poļu Vidzemē jeb Inflantijā (kas iezīmēja mūsdienu Vidzemes un Latgales robežas).[1] 1677. gadā[2] Varšavas Seimā tika pieņemta jauna Inflantijas konstitūcija, saskaņā ar kuru teritorija kļuva par vojevodisti (Wojewodztwo Inflantskie), oficiāli saglabājot arī hercogistes, respektīvi kņazistes titulu (Księstwo Inflantskie) un ģerboni. Ģeogrāfiski tā bija teritorija Aiviekstes kreisajā krastā. Administratīvi iedalīta četrās stārastijās jeb traktos: trakt Dyneburski (Daugavpils trakts), trakt Rzeżycki (Rēzeknes trakts), trakt Lucyński (Ludzas trakts) un trakt Marienhauski (Viļakas trakts).). 1772. gada 19. februārī notika t.s. pirmā Polijas dalīšana (pol. Rozbiór Polski), rezultātā Inflantija tika iekļauta Krievijas impērijā. Sākotnēji tā bija Pleskavas, tad Polockas, tad Vitebskas guberņu sastāvā. XX gs. sākumā Inflantiju sāka dēvēt par Latgali.
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Tā kā Žečpospoļita Altmarkā un Štumsdorfā noslēgotos pamiera līgumus uzskatīja tikai par pamieru, tā neatzina Zviedrijas karalistes tiesības uz iekaroto Pārdaugavas hercogistes daļu. Arī turpmāk augstākā amatpersona skaitījās Cēsu vojevoda (kaut Cēsis bija zviedru varā), joprojām tika iecelti pārvaldes ierēdņi (piemēram, Siguldas stārasts u.c.) citām okupētās hercogistes daļas administratīvajām vienībām. Saglabājās arī administratīvais iedalījums, kur administratīvi teritoriālās apakšvienības atkal dēvēja par stārastijām. Tikai 1660. gadā ar Olivas miera līgumu Žečpospoļita atzina esošo status quo un atsacījās no Pārdaugavas hercogistes ziemeļrietumu daļas par labu Zviedrijai. Taču līgums paredzēja, ka abas hercogistes puses saglabā titulu un ģerboni, t.i. de iure hercogiste turpināja pastāvēt.
- ↑ 1656.-1667. gados Poļu Vidzemi bija sagrābusi Krievijas cariste, teritorijas pārvaldei pat izveidojot īpašu Livonijas prikazu (kr. Лифляндский приказ), kuras karaspēks teritoriju atstāja tikai pēc Andrusovas pamiera līguma noslēgšanas 1667. gadā.
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 41. lpp.
- Jakovļeva M. Robežas un administratīvais iedalījums Latvijas teritorijā 16. gs. otrajā pusē un 17. gs. / Latvijas zemju robežas 1000 gados. - Latvijas Vēstures institūta apgāds, Rīga, 1999., 118.-119. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Inflantija - Latvijas padomju enciklopēdija. 4.sējums, 274.lpp.
- Dibass B. Latgale Ziemeļu kara laikā Daugavpils tiesu grāmatās
- Inflanty - Encyclopedia NationMaster
- Inflanty - LingoZ: world's largest dictionary
- Culture and Customs of the Baltic States By Kevin O'Connor; p. 14, ISBN 9780313331251
- Diocese of Inflanty (Livonia)
- Coins of Duchy of Livonia
- Województwo inflanckie
- Hylzen, Jan August. Inflanty w dawnych swych y wielorakich aż do wieku naszego dziejach ... zebrane y polskiemu światu do wiadomości w oyczystym języku podane przez ... Jana Augusta Hylzena ... roku 1750 ... dnia 2 stycznia. 1750.
- Białozor Gabriel. List o oblężeniu zamku dynamentskiego w Inflanciech do iasnie wielmożnego pana Chrisztopha Moniwida na Dorostaiach, marszałka ... W.X. Litewsk. ... od namiestnika ... dynamentskiego pana Gabriela Bialozora, dzierzawce nowomłynskiego dnia 22 miesiąca Octob. w roku 1605 pisany.
- Jakubowski Jan, Kordzikowski Józef. Inflanty. Cz. 1
- Inflanty - zgapa.pl
