Vojevoda
No ''Vēsture''
Versija 2009. gada 13. jūnijs, plkst. 08.27, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Vojevoda, latviešu literatūrā arī vaivads (waiwoda, voivod, voivode, waywod, voyevoda, войвода, војвода vai воевода - burt. "karavadonis") - atkarībā no konteksta:
- 1. monarha tituls viduslaikos Moldāvijā, Valahijā; karadraudzes vai tautas zemessardzes vadītājs slāvu zemēs, pēc ranga atbilstošs tituliem kņazs, jarls vai grāfs.
- 2. Žečpospoļitā jaunajos laikos - vojevodistes administrācijas vadītājs.
- 3. Militāra dienesta pakāpe Serbijā līdz 1919. gadam (serb. Војвода; pēc ranga tika pielīdzināta ģenerālfeldmaršala dienesta pakāpei).
- 4. Krievijā sākotnēji kņaza vai cara karadraudzes vadītājs. Iedalījās sīkāk: galma vojevoda (kr. Дворовый воевода, uzraudzīja valsts militārās lietas), armijas vojevoda (Полковой воевода - analogs jaunāko laiku ģenerālgubernatoram), nocietinājumu vojevoda (Осадной воевода - pierobežas cietokšņa komandants), gaitas vojevoda (Сходный воевода vieglās kavalērijas un izlūkdienesta komandieris), pilsētas vojevoda (Городовой воевода - pilsētas pārvaldnieks, kura rokās bija civilā un militārā vara). Tituls un amats likvidēti pēc 1719. gada administratīvās reformas.
- 5 Mīnu kreiseris "Воевода" Krievijas impērijas Baltijas jūras kara flotē laikā no 1892. līdz 1917. gadam. 1918. gadā nonāca Somijas kara flotes rīcībā, kurā kalpoja kā sardzes un mīnu aizsprostkuģis "Matti Kurki" līdz 1940. gadam.