Draudzes tiesa
Draudzes tiesa (vāc. Kirchspielsgericht, kr. приходский суд) - vairākām draudzēm kopēja tiesa vācu zemēs, kā arī Krievijas impērijas Liflandes guberņā laikā no 1804. līdz 1889. gadam. Sastāvēja no priekšsēdētāja (tiesnesis, ievēlēts no muižnieku vidus) un 3 piesēdētājiem (kurus landrāts iecēla no zemnieku vidus). Sākotnēji draudzes tiesa bija pirmās instances tiesa zemnieku sūdzībām par muižnieku un tā kalpotāju nelikumīgu un patvaļīgu rīcību, kā arī muižnieku sūdzībām par pagasttiesas lēmumiem. Draudzes tiesa lietu izmeklēja, piedāvāja pusēm izlīgumu, bet, ja puses atteicās, izmeklēšanas materiālus un savu atzinumu nodeva tālāk zemes tiesai. Kā otrās instances tiesā te varēja pārsūdzēt pagasttiesas spriedumus zemnieku lietās, ja prasības summa pārsniedza 5 rubļus. 1819. gadā draudzes tiesas kompetence tika paplašināta, uzticot arī administratīvās un uzraudzības funkcijas. Vidzemes latviešu daļā bija 14 draudzes tiesas. 1889. gadā to likvidēja, funkcijas sadalot zemnieku virstiesām, miertiesnešū sapulcēm un zemnieku lietu komisāriem.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens: Rīga, 2001., 105. lpp.
- Sascha Ott. Die Rechtsprechung des Greifswalder Oberappellationsgerichts in Strafsachen (1815–1849). - Hamburg, 2009, 448 Seiten, ISBN 978-3-8300-4210-5
Resursi internetā par šo tēmu
- Kirchspiel(s)gericht - Deutsches Rechtswörterbuch
- Staatsrecht des Herzogtums Estland der Jahre 1721 bis 1918
