Kanoniskās tiesības

Kanoniskās tiesības (lat. ius canonicum; no sengr. kanon - burt. "taisna nūja", - "mērkoks", "likums, norma") - šaurākā nozīmē likums, ko izdevusi sinode, baznīcas koncils vai personīgi bīskaps, plašākā nozīmē pirmsreformācijas Rietumu kristīgās Baznīcas tiesību - eklēzisko tiesību, - daļa (lat. Corpus iuris canonici) un pēcreformācijas Romas katoļu Baznīcas tiesības, kas regulē baznīcas iekšējo organizāciju, tās attiecības ar valsti, reglamentē garīdzniecības dzīvi, kā arī viduslaikos tās atrunāja civilo un krimināltiesību jomu, tādējādi pakļaujot arī laicīgās personas Baznīcas jurisdikcijai.

Resursi internetā par šo tēmu

• Balodis R. Kanoniskās tiesības. (.pdf)