Sinode
No ''Vēsture''
Sinode (gr. Σύνοδος , synodos - "satuvināšanās, sanāksme") - kristietībā, atkarībā no konteksta:
- 1. Agrajos viduslaikos bīskapijas mēroga koncils.
- 2. Romas Katoļu baznīcā: provinces bīskapu kopsapulce (skat. arī koncils).
- 3. Krievijas impērijā: valsts iestāde, kas pārzināja Krievijas Pareizticīgo Baznīcu.
- 4. Svētā sinode - Pareizticīgo Baznīcu kontrolējoša institūcija Krievijas impērijā (1721.-1917.).
- 5. Protestantiskajās Baznīcās: vēlēta garīdznieku un laicīgu personu sapulce Baznīcas jautājumu lemšanai. Evanģēliski luteriskās baznīcas provinciāla mācītāju sapulce Latvijā. Sākotnēji tika sasauktas Kurzemes un Vidzemes sinodes (mācītāji kopā ar draudžu izvirzītiem pārstāvjiem), bet kopš 1921. gada aprīļa sasauca visas valsts sinodi Baznīcas virsvaldes vadībā. Sinodei piederēja augstākā vara obligāto priekšrakstu un tiesību normu izdošanā, administrācijā, saimniecībā, baznīcas tiesā un kontrolē visās evanģēliski luteriskās baznīcas iestādēs un draudzēs.
Literatūra par šo tēmu
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 337. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens, Rīga, 2001., 179.-180. lpp