Anselms no Kenterberijas
Sv. Anselms no Kenterberijas jeb Kenterberijas Anselms (angl. Anselm of Canterbury, 1033.-1109.) - Kenterberijas (Anglijas karalistē) arhibīskaps, teologs un filosofs, viens no spilgtākajiem agrīnās sholastikas pārstāvjiem.
Dzimis ap 1033. gadu Aostā Lombardijā, aristokrātu ģimenē. 1060. gadā kļuva par benediktīniešu mūku Bekā (Normandijā). Anselms studijās īpaši pievērsās sv. Augustīna mācībai, sarakstīja vairākus darbus par Dieva esamību un Viņa dabu. Trīs gadus vēlāk viņš kļva par šī klostera prioru, bet 1078. gadā - par abatu. Veicot savus pienākumus, Anselms devās uz Angliju apraudzīt klostera īpašumus un kur viņa draugs Lanfranks pildīja Kenterberijas arhibīskapa pienākumus. 1093. gadā tika iecelts par Kenterberijas arhibīskapu. Aktīvi darbojās mūku formācijas jomā un veica ekleziālās dzīves atjaunotni. Cīnījās par Baznīcas brīvību no laicīgās varas (nonākot konfliktā ar karali, bija spiests 3 gadus uzturēties trimdā kontinentā). Miris Kenterberijā 1109. gada 21. aprīlī. 1720. gadā tika atzīts par "Baznīcas mācītāju".
Viņa domāšana iezīmējās ar stingru un skaidru loģiku. Lūgšanā, ar ko iesākas slavenais darbs Proslogion, Anselms izsaka vēlmi izprast ticību. Viņš vēlas labāk izprast dievišķās patiesības, kurām savā sirdī tic un ko mīl. Viņa centieni bija vienmēr virzīti uz aizvien dziļāku dievišķo noslēpumu kontemplāciju. Mācīja, ka teologs ir aicināts tiekties vispirms pēc dziļas ticības pieredzes, teoloģijai jābūt iesakņotai šajā pieredzē, t.i. ticība ir primāra, bet zināšanas - sekundāras: vajag "ticēt, lai saprastu" (lat. credo, ut intelligam), taču ticību var arī racionāli pamatot. Strīdā par universālijām pārstāvēja "reālistu" (sk. Viduslaiku reālisms) virzienu. Pilnveidoja ontoloģisko Dieva esamības pierādījumu. Darbā „Cur deus homo“ (Kāpēc Dievs tapa cilvēks) izmantoja dialoga principu: „radīja” sava veida oponentu tikai tāpēc, lai parādītu, par ko īsti ir runa (līdzīgs pamatprincips bija jau Platona Dialogiem - saruna palīdz noskaidrot jautājuma būtību, un valoda irvairāk nekā tikai loģiska saspēle, par ko jāvienojas katram pašam ar sevi).
Literatūra par šo tēmu
- Filozofijas vārdnīca. / red. Rozentāls M., Judins P. - Latvijas valsts izdevniecība: Rīga, 1964., 199. lpp.
- Rubenis Andris. Ētika. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika. - Zvaigzne ABC: Rīga, 2007., 240 lpp. ISBN 9984377962
- Rietumeiropas morāles filozofija. Antoloģija. / Skaidrītes Lasmanes sakārtojumā. - LU akadēmiskais apgāds: Rīga, 2006.
