Goda pilsonis

No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 1. oktobris, plkst. 19.43, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums) (Komentāri)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Goda pilsonis (kr. почетный гражданин) - 1. sīkpilsoņu un garidznieku kārtām piederīgo priviliģēta kategorija Krievijas impērijā no 1832. gada līdz 1917. gadam. Goda pilsoņi varēja darboties pilsētu pašpārvaldē, bija atbrīvoti no rekrutēšanas, galvasnaudas un miesassodiem. Bija dzimts goda pilsoņi (kr. потомственные) un individuālie goda pilsoņi (kr. личные). Titulu anulēja VCIK un TKP 1917. gada 11. (24.) novembra dekrēts par kārtu un kategoriju likvidāciju (Декрет об уничтожении сословий и гражданских чинов). 2. PSRS un dažās citās valstīs pastāvēja (un pastāv) goda nosaukums Goda pilsonis, ko pilsētu pašvaldības piešķira personām, kurām bija kādi īpaši nopelni šo pilsētu dzīvē.

Komentāri

1858. gadā Krievijas impērijā bija aptuveni 21 400 goda pilsoņu.

Goda pilsoņa statuss mantošanas ceļā pienācās mūža muižnieku bērniem kā arī pareizticīgo garīdznieku bērniem, kas absolvējuši garīgo akadēmiju vai semināru. Uz to varēja pretendēt (ar lūgumu) komerc- un manufaktūrpadomnieki, 1. un 2. ģildes tirgotāji, valsts amatā ieceltie vai apbalvojumu saņēmušie, kā arī zinātnieki un mākslinieki, kam bija zinātniskais grāds.

Mūža goda pilsoņa statuss pienācās pareizticīgo garīdznieku bērniem, kuri nebija guvuši augstāko izglītību, bet lūgt to piešķirt varēja arī personas, kas absolvējušas universitāti (vai kādu no vēl dažām augstākajām mācību iestādēm), kā arī ierēdņi, kam nebija tiesību uz mūža muižnieka titulu. XIX gs. otrajā pusē to sāka piešķirt arī protestantu un musulmaņu konfesiju garīdzniekiem, valsts teātru aktieriem u.c. brīvo profesiju pārstāvjiem. Bērni to nemantoja.

Literatūra

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens: Rīga, 2001., 20.-21. lpp.

  • Рындзюнский П. Г. Городское гражданство дореформенной России. - Москва, 1958

Resursi internetā par šo tēmu