Konkistadori

No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 18. augusts, plkst. 08.57, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Konkistadori (sp. conquistador - "iekarotājs") - jaunu zemju iekarotāji un kolonizētāji, spāņu un portugāļu karavīri un kolonisti, kas XV-XVI gs., sākoties Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem devās iekarot un pakļaut Jaunās pasaules zemes. Pamatā konkistadoru pamatmasu veidoja brīvprātīgie sīkmuižnieki kam nebija ko zaudēt - idalgo un kabalero, - kas pavadīja karaļa sūtītos adelantado (adelantado) uz jaunatklātajām zemēm aiz okeāna, cerībā tikt pie mantas un zemes. Tronis atbalstīja konkistadoru ekspedīcijas kontinentā, jo tad nevajadzēja sūtīt karaļa karavīrus, bez tam visas iekarotās zemes nonāca troņa pakļautībā, kā arī liela daļa kara laupījuma. Zināmākie konkistadoru vadoņi bija: Kortess, de Monteho, Pizarro, de Almagro, de Balboa, de Kueljara, de Valdivija, Alvarado, Kesadu u.c.

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens, Rīga, 2001., 126. lpp.
  • Lielais A. Konkistadori. - Liesma: Rīga, 1979., 392 lpp.

Resursi internetā par šo tēmu