Stārasts
No ''Vēsture''
Versija 2010. gada 13. novembris, plkst. 20.28, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Stārasts (pol. starosta - "vecākais"; lat. capitaneus, angl. elder, fr. staroste, vāc. Starost, kr. староста, liet. seniūnas) - atkarībā no konteksta:
- 1. Kņazistes administrācijas zemākais pārstāvis senkrievu zemēs, kontrolēja iedzīvotājus (kr. староста сельский) un aramzemes apjomu un ražu (староста ратайный).
- 2. Polijas karalistē kopš XIII-XIV gs. mijas (vēlāk arī citās ar karalisti saistītās teritorijās, piemēram, Žečpospoļitā, Pārdaugavas hercogistē u.c.) karaļa iecelts kāda noteikta novada - stārastijas - pārvaldnieks, piešķirot tam administratīvu, tiesas un fiskālu varu pār šo valsts muižu un novada iedzīvotājiem. No pārvaldīšanā saņemtā novada vai valsts muižas ienākumiem 1/3 bija jānodod valsts kasei, 1/3 jāizlieto pils nocietināšanai un garnizona uzturēšanai, bet 1/3 stārasts paturēja sev kā algu. Vai arī stārasts uzturlīdzekļus guva no īpaši ierādītas zemes , t.s. stārasta muižas ienākumiem.
- 3. Stārastijas pārvaldnieks Galīcijā laikā no 1772. līdz 1918. gadam un Polijā laikā no 1918. līdz 1939. gadam.
- 4. Kopienas sapulcē ievēlēts kopienas galva Krievijas impērijā.
- 5. Pagasta vecākais Vidzemē un Latgalē XVI-XX gs.
Skat. arī pilsētas stārasts
Literatūra
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 71., 99. lpp.