Vormsas konkordāts

Vormsas konkordāts (viduslat. Pactum Calixtinum sive Heinricianum) - 1122. gada 23. septebrī noslēgtā vienošanās starp Vācijas karali un Svētās Romas impērijas imperatoru Henrihu V un pāvestu Kalikstu II, pieliekot punktu cīņai par tiesībām veikt investitūru. Imperators atteicās no pretenzijām uz investitūras garīgo daļu, saglabājot tiesības piedalīties kanoniskajās bīskapu un abatu vēlēšanās savās zemēs: ievēlētajam amata kandidātam pāvests vai tā legāts pasniedza gredzenu un spieķi (garīgās varas simbolus), bet imperators - scepteri kā laicīgās varas simbolu. Baznīcas laicīgās tiesības un īpašumus, kas tai bija dāvāti jau no VIII gs. otrās puses, sāka uzskatīt par regālijām.

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 173. lpp.

---

• Wolfgang Dietrich Fritz. Quellen zum Wormser Konkordat. - Berlin, 1968