Regālijas

Regālijas (lat. regalia, no regalis - valdnieka) - zemes kunga tiesību uz rangu sociālajā hierarhijā un tam pienākošos valdījumu simboli (kronis, scepteris, valstsābols u.c.) feodālismā. Arī Monarha valdījumi (tiesības, īpašumi un ienākumi no tiem) Eiropā no XI gs. 1158. gada Ronkaļjas Reihstāga (kura lēmumi bija paredzēti itāļu zemēm) romiešu tiesību ietekmē par regālijām nodēvēja tikai tās karaļa tiesības, kas tam piederēja kā valdniekam, pretstatā tām, ko tas lietoja kā savu domēņu zemes kungs. Pēc Vormsas konkordāta (1122.) par regālijām sāka uzskatīt Baznīcas laicīgās tiesības un īpašumus, kas tai bija dāvāti jau no VIII gs. otrās puses.

Literatūra

• Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 337. lpp.
• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. Valters P. - Divergens, Rīga, 2001., 85. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

• Значение слова "Регалии" в Большой Советской Энциклопедии
• Регалии - Словари и энциклопедии на Академике