Vormsas konkordāts

No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 2. janvāris, plkst. 08.32, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vormsas konkordāts (viduslat. Pactum Calixtinum sive Heinricianum jeb Pax Wormatiensis) - 1122. gada 23. septebrī Vormsas brīvpilsētā noslēgtā vienošanās starp Vācijas karali un Svētās Romas impērijas imperatoru Henrihu V un pāvestu Kalikstu II, pieliekot punktu cīņai par tiesībām veikt investitūru. Tika fiksēta atšķirība starp garīgo konsekrāciju jeb iesvētīšanu, ko veic pāvests, un labumu (priekšrocību) piešķiršanu, ko izdara imperators. Imperators atteicās no pretenzijām uz investitūras garīgo daļu, saglabājot tiesības piedalīties kanoniskajās bīskapu un abatu vēlēšanās savās zemēs: ievēlētajam amata kandidātam pāvests vai tā legāts pasniedza gredzenu un spieķi (garīgās varas simbolus), bet imperators - scepteri kā laicīgās varas simbolu. Baznīcas laicīgās tiesības un īpašumus, kas tai bija dāvāti jau no VIII gs. otrās puses, sāka uzskatīt par regālijām. Vienošanās stājās spēkā 1123. gadā, kad to apstiprināja Laterāna pirmais koncils

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 173. lpp.

  • Wolfgang Dietrich Fritz. Quellen zum Wormser Konkordat. - Berlin, 1968
  • Peter Classen. Das Wormser Konkordat in der deutschen Verfassungsgeschichte. // Investiturstreit und Reichsverfassung. / Josef Fleckenstein (Hrsg.) - Sigmaringen: Thorbecke, 1973, ISBN 3-7995-6617-1, S. 411–460
  • Beate Schilling. Ist das Wormser Konkordat überhaupt nicht geschlossen worden? Ein Beitrag zur hochmittelalterlichen Vertragstechnik. // Deutsches Archiv für Erforschung des Mittelalters 58, 2002, S. 123–191
  • Claudia Zey. Der Romzugsplan Heinrichs V. 1122/1123. Neue Überlegungen zum Abschluß des Wormser Konkordats. // Deutsches Archiv für Erforschung des Mittelalters 56, 2000, S. 447–504

Resursi internetā par šo tēmu