Landmestrs
No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 13. februāris, plkst. 08.23, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Landmestrs (vāc. Landmeister) - mūku bruņinieku ordeņa provinces mestrs, ordeņa lielmestra vietnieks, virskapitula loceklis, Ordeņa provinces vadītājs.
Vācu ordenī bija trīs landmestri:
- "Vācu landmestrs" (lat. Magister Germaniae, vāc. Deutschmeister) - amats parādās 218. gadā. Kopš 11.12.1318. vācu lanmestra jurisdikcijā atradās arī Ordeņa valdījumi Apenīnu pussalā. 1494. gadā Sv. Romas impērijas imperators Kārlis V dāvāja vācu landmestriem impērijas firsta statusu.
- "Prūsijas landmestrs" (lat. Magister Prusciae, vāc. Landmeister von Preußen) - amats izveidots 1229. gadā līdz ar Prūsijas iekarošanas uzsākšanu (pirmais landmestrs bija Hermanis fon Balke). Līdz ar ģenerālkapitula rezidences pārcelšanu uz Marienburgu 1309. gadā, vajadzības pēc šāda lielmestra pārstāvja prūšu zemēs vairs nebija un amats netika aizņemts līdz 1317. gadam. 1324. gadā amatu likvidēja.
- "Livonijas landmestrs" (lat. Magister Livoniae, vāc. Landmeister in Livland)
Skat. arī lielmestrs, mestrs
