Desmitā tiesa
No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 16. februāris, plkst. 18.43, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Desmitā tiesa (lat. decima, decuma; an. tithe, fr. dime, vāc. Zehnte, lejasvāc. tegede, kr. десятина) - kristietībā Baznīcas nodoklis 1/10 apmērā no personas ienākumiem (naudā vai graudā) garīdzniecības un kulta celtņu uzturēšanai. Sastopama jau Vecajā Derībā. V gs. Baznīcas tēvi deva teorētisko pamatojumu desmitās tiesas nepieciešamībai kristietībā. VI gs. Baznīca sāka ievākt desmito tiesu no visiem zemes ienākumiem un sadalīja iegūto garīdznieku, baznīcas un draudzes nabagu uzturēšanai. Eiropā pakāpeniski tika atcelta XVIII-XIX gs. buržuāzisko revolūciju rezultātā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Divergens, Rīga, 2001., 177. lpp
