Patriarhs
No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 18. februāris, plkst. 08.06, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Patriarhs (gr. patriarchēs, no pāter - tēvs; + archaios - sens, vecs) - atkarībā no konteksta:
- 1. Arhaiskajā sabiedrībā ģints, cilts, klana vadītājs.
- 2. Vecajā Derībā viens no senebreju ciltstēviem (piem., Ābrahams, Īzaks u.c.).
- 3. Augstākā garīgā amatpersona kristietībā (galvenokārt Pareizticībā). Titulu iedibināja Halkēdonas ekumeniskais koncils 451. gadā. Primais Maskavas un visas Krievzemes patriarhs ievēlēts 1589. gadā - Ījabs (Jovs). Krievijas impērijā tituls likvidēts 1721. gadā, bet atjaunots 1918. gadā.
- 4. Baznīcas vadītāja tituls vairākās autokefālajās Baznīcās.
Skat. arī patriarhāts
Literatūra par šo tēmu
- Trūps H. Katoļu Baznīcas vēsture. - Rīga: Avots, 1992., 336. lpp.
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters - Divergens, Rīga, 2001., 180. lpp.
