Latifundija

Latifundija (lat. latifundium; no latus - "plašs" + fundus - "zemes īpašums") - Senajā Romā liela valsts vai privāta muiža, kas nodrošināja sevi ar nepieciešamāko lauksaimniecības un amatniecības produkciju. Pamatdarbaspēks bija vergi. Izveidojās līdz ar iekarojumiem vispirms Latijā, vēlāk arī pārējā Apenīnu pussalā un provincēs. M.ē. pirmajos gs. pakāpeniski saira, sadalot latifundijas sīkākos koloniem iznomājamos zemes gabalos.

Skat. arī: kvirītu īpašums, bonitārais īpašums, pekūnija, pekūlijs

Literatūra par šo tēmu

• Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 219.-220. lpp.