Pekūlijs

No ''Vēsture''
Versija 2011. gada 18. oktobris, plkst. 15.47, kādu to atstāja Hansons Arturs (Diskusija | devums)
(izmaiņas) ← Senāka versija | skatīt pašreizējo versiju (izmaiņas) | Jaunāka versija → (izmaiņas)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Pekūlijs (lat. peculium; no pecu – "ganāmpulks") – Senajā Romā atkarīgam cilvēkam (dēlam, vergam u.tml.) piešķirta manta pastāvīgai apsaimniekošanai un ienākuma gūšanai bez tiesībām to nodot tālāk citam kā īpašumu. Reālais īpašnieks (dzimtas galva) jebkurā brīdī varēja to atprasīt no pekūlija turētāja.

Skat. arī: kvirītu īpašums, bonitārais īpašums, pekūnija, latifundija

Literatūra par šo tēmu

  • Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 219. lpp.

Resursi internetā par šo tēmu

Saturs iegūts no "https://vesture.eu/index.php?title=Pekūlijs&oldid=35438"