Sasanīdu Persija

No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 24. oktobris, plkst. 13.21, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sasanīdu impērija
Sassanid-empire-610CE.jpg
Persija:
  • Protoelamīti (3200.-2700.g.p.m.ē.)
  • Džirofti (3000.-500.g.p.m.ē.)
  • Elamas valsts (2700.-539.g.p.m.ē.)
  • Mannas valsts (1000.-700.g.p.m.ē.)
  • Mīdijas lielvalsts (728.-550.g.p.m.ē.)
  • Ahamenīdu lielvalsts (648.-330.g.p.m.ē.)
  • Seleikīdu lielvalsts (330.-150.g.p.m.ē.)
  • Aršakīdu lielvalsts (250.g.p.m.ē.-224.g.)
  • Sasanīdu impērija (224.-650.g.)
  • Arābu kari (637.-651.g.)
  • Omeijādu kalifāts (661.-750.g.)
  • Abasīdu kalifāts (750.-1258.g.)
  • Tahirīdu valsts (821.-873.g.)
  • Alavīdu valsts (864.-928.g.)
  • Safarīdu valsts (861.-1003.g.)
  • Samanīdu valsts (875.-999.)
  • Zijarīdu valsts (928.-1043.g.)
  • Buīdu valsts (934.-1055.g.)
  • Gaznevīdu valsts (963.-1187.g.)
  • Seldžuku valsts (1037.-1194.g.)
  • Gurīdu valsts (1149.-1212.g.)
  • Horezmšahu lielvalsts (1077.-1231.g)
  • Juaņ impērija (1256.-1353.g.)
  • Muzafarīdu valsts (1314.-1393.g.)
  • Čobanīdu valsts (1337.-1357.g.)
  • Džalairīdu valsts (1339.-1432.g.)
  • Timurīdu lielvalsts (1370.-1506.g.)
  • Karakojunlu turkmēņu valsts (1407.-1468.g.)
  • Akkojunlu turkmēņu valsts (1378.-1508.g.)
  • Sefevīdu Persija (1501.-1722./1736.g.)
  • Hotaku Persija (1722.-1729.g.)
  • Afšarīdu Persija (1736.-1802.g.)
  • Zendu Persija (1750.-1794.g.)
  • Kadžaru Persija (1781.-1925.g)
  • Pehlevi Persija (1925.-1979.g.)
  • Persijas pagaidu valdība (1979.g.)
  • Irānas Islama Republika (no 1980.g.)

Sasanīdu impērija (pers. پادشاهی ساسانیان‎) jeb Eranšara (Eranshahr - "āriešu valsts") - otrās Persijas impērijas trešās dinastijas lielvalsts, kas pastāvēja laikā no 224. līdz 651. gadam. Valsti izveidoja Parsas hvatavs Artašīrs I Pāpagāns (اردشیر‎ - Ardashīr, Pāpagāna dēls - i Pāpagān), saceļoties un 224. gada 20. aprīlī Ormizdaganas līdzenumā sakaujot Partijas lielvalsts valdnieku Ardavanu IV (pers. اردوان - Ardavan) no Aršakīdu dinastijas, bet 226. gadā kronējoties par šahanšahu. Pēdējais sasanīdu dinastijas šahanšahs bija Jezdigerds III (pers. یزدگرد سوم), kurš pēc 14 gadu ilga kara ar arābu Kalifātu 651. gadā cieta sakāvi, zaudējot dzīvību un valsti.

Komentāri

Valsts centralizēta, ar striktu hierarhiju. Pēc monarha dzimtas nākošie hierarhijā bija šahrdari - reģionu vietvalži, monarha tiešie vasaļi, ar titulu "marzbani" (četriem "lielajiem marzbaniem" bija tituls šahs). Nākošie rangā bija vispuhri - septiņu senāko dzimtu pārstāvji, kuriem uz augstākajiem valsts amatiem bija mantošanas tiesības. Nākošie rangā bija pārējā aristokrātija - vizurgi, pēc tiem vidējie zemes īpašnieki azadi (t.i. brīvie). To augstākais slānis - dehkani, - ciemu kopienu vadītāji jeb "ciemu kungi" veidoja profesionālu karotāju kastu, analogu Eiropas bruņiniekiem. Pārējie pavalstnieki bija klasificēti 4 kārtās: asravani (garīdzniecība), arteštarani (karavīri), dibherani (ierēdniecība, ieskaitot ārstus, astrologus, dzejniekus u.c. brīvās profesijas), un brīvā tauta (vastriošani - zemnieki, un hutuhšani - amatnieki). Katrā kārtā pastāvēja visai bagāts iekšējo kategoriju klāsts. Saimniecībā visai ievērojama loma bija verdzībai.

Literatūra

  • Rawlinson George. History of the Sassanian or New Persian Empire. / The Seven Great Monarchies of the Ancient Eastern World. - IndyPublish.com, 2005
  • Nicolle David. Sassanian Armies: the Iranian Empire Early 3rd to Mid-7th Centuries AD. - Montvert: Stockport, 1996, ISBN 978-1874101086
  • Mackenzie David Neil. A Concise Pahalvi Dictionary. / Trans. by Mahshid Mirfakhraie (in Persian) - Institute for Humanities and Cultural Studies: Tehrān, 2005, ISBN 964-426-076-7
  • Frye R.N. The Political History of Iran under the Sassanians. / William Bayne Fisher, Ilya Gershevitch, Ehsan Yarshater, R. N. Frye, J. A. Boyle, Peter Jackson, Laurence Lockhart, Peter Avery, Gavin Hambly, Charles Melville. The Cambridge History of Iran. - Cambridge University Press, 1993, ISBN 0-521-20092-X.
  • Dodgeon Michael H.; Greatrex Geoffrey; Lieu Samuel N. C. The Roman Eastern Frontier and the Persian Wars. - Routledge, 2002, ISBN 0-415-003423.
  • James Howard-Johnston. East Rome, Sasanian Persia and the End of Antiquity. / Historiographical and Historical Studies (Collected Studies). - Aldershot, 2006, ISBN 0-86078-992-6.

  • Börm Henning. Prokop und die Perser. Untersuchungen zu den Römisch-Sasanidischen Kontakten in der ausgehenden Spätantike. - Franz Steiner: Stuttgart, 2007, ISBN 9-783-515-09052-0

Resursi internetā par šo tēmu