Taleirāna-Perigora, Doroteja de

**Doroteja**
dzimusi	21.08.1793. Berlīnē, Fridrihsfeldes pilī
mirusi	19.09.1862. Sagānā, Sagānas pilī
laulība	1809.-1824. Edmons de Taleirāns-Perigors
bērni	Luijs Napoleons (12.03.1811.–1898.); Anna Šarlote Doroteja Emīlija (04.1812.-10.05.1814.); Aleksandrs Edmons (15.12.1813.–1894.); Polīna Žozefīne (29.12.1820.-1890.);
ārlaulības bērni	meita (0?.02.1816.); Antonēna Pelāgija Doroteja Sabīne, Piskatorī (11.09.1827.-?);
tēvs	Pēteris fon Bīrons
māte	Anna Doroteja fon Bīrona
tituli	Perigoras grāfiene (comtesse de Périgord, 1809.); Dino hercogiene (duchesse de Dino, 1817.); Taleiranas hercogiene (duchesse de Talleyrand, 1838.); Sagānas hercogiene (duchesse de Sagan, 1845.);

Doroteja Johanna de Taleirana-Perigora, hercogiene Dino-Sagāna (fr. Dorotea de Talleyrand-Périgord, duchesse de Dino-Sagan, vāc. Dorothea Jochanna von Kurland, Herzogin von Dino-Sagan; 1793.-1862.), dzimusi fon Bīrona (von Biron) - Kurzemes un Zemgales princese, Dino hercogiene, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.

Dzimusi 1793. gadā Fridrihsfeldes pilī, Prūsijā (politiskās nedrošības dēļ viņas māte hercogiene Doroteja jau bija pārcēlusies uz laiku dzīvot Prūsijas karaļnama aizgādībā).^[1] Bērnību pavadīja Lēbihavā, Tannenfeldas pilī, kā arī ciemojoties pie savas krustmātes, Prūsijas princeses Luīzes. Guvusi lielisku izgītību privātskolotāja, bijušā jezuīta Piatolli - pirms tam kņaza Ļubomirska privātskolotājs, karaļa sekretārs - uzraudzībā. Pēc tēva, hercoga Pētera, nāves Doroteja mantoja dzimtmuižu Vartenbergā, kā arī visu, kas nāk tai līdzi, un dzimtmuižu Vācijas Vartenbergā cum appertinentiis Silēzijā, kļūstot par vienu no nodrošinātākajām jaunajām sievietēm Eiropā. 1806. gadā apciemoja Kurzemi. 1809. gada 23. aprīlī Frankfurtē salaulājās^[2] ar Francijas ārlietu ministra de Taleirāna (Charles Maurice de Talleyrand-Périgord) brāļadēlu, ģenerālleitnantu, grāfu Aleksandru Edmonu de Taleiranu-Perigoru (de Talleyrand-Périgord).^[3] 1810. gadā, 17 gadu vecumā kļuva par Francijas imperatores Marijas Luīzes galma dāmu. 1815. gadā kā namamāte un sekretārs devās uz Vīni līdzi sava vīra tēvocim Taleirānam, kur kļuva par vienu no nopietnākajām figūrām tā laika Eiropas politikā, aktīvi piedalījās antibonapartiskās koalīcijas veidošanā un visās citās Vīnes kongresa intrigās utt. 1817. gadā Neapoles karalis piešķīra Edmonam un Dorotejai Dino hercogu titulu.^[4]

Dzīves pēdējos gadus viņa aizvadīja Lejassilēzijā, savā 1845. gadā no māsas atpirktajā Sagānas pilī, kur nomira 1862. gadā.

Satura rādītājs

1

Doroteja Vīnē (1815.)

Atsauces un paskaidrojumi

↑ Daudzi laikabiedri par īsto tēvu uzskatīja grāfu Aleksandru Batovski, kurš bija hercogienes tuvs draugs kopš Varšavas misijas laika, taču avoti liecina, ka 1792. gada decembrī un 1793. gada janvārī Batovskis bija misijā Vācijā un fiziski nevarēja būt tēvs šim bērnam.
↑ Laulību līgums tika noslēgts 1809. gada 15. aprīlī Lēbihavā.
↑ Laulība izjuka 1818. gadā, tika oficiāli šķirta 06.11.1824.
↑ Dino ir 1200x500 m liela saliņa Polikastro līcī Koršencas provincē, Kalabrijā. Tituls tika izveidots tieši kā dāvana Taleiranam.

Literatūra par šo tēmu

Mišelīna Dipuī. Dino hercogiene : Taleirāna mūza, Kurzemes princese. - Atēna: Rīga, 2006. - 330 lpp. ISBN 998434195X
Kurzemes hercogienes Dorotejas vēstules = Briefe der Herzogin Dorothea von Kurland. / Kvaskova, V. (sast.). - Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstures arhīvs: Rīga, 1999. ISBN 9984-9184-4-4

Emilie von Binzer. Drei Sommer in Löbichau 1819–21. - Stuttgart 1877
Philip Ziegler. Die Herzogin von Dino, Talleyrands letzte Vertraute. - München 1965
Clemens Brühl. Die Sagan. - Berlin 1941
Sabine und Klaus Hofmann. Zwischen Metternich und Talleyrand. Der Musenhof der Herzogin von Kurland im Schloss zu Löbichau. - Museum Burg Posterstein, 2004
Christoph August Tiedge. Anna Charlotte Dorothea. Letzte Herzogin von Kurland. - F. A. Brockhaus, Leipzig 1823

Philip Ziegler. The Duchess of Dino. - Colins, London, 1962, ISBN 1842125869

Gaston Palewski. Le miroir de Talleyrand: lettres inedites a la duchesse de Courlande pendant le Congres de Vienne. - Perrin, 1976, ISBN 226200014X

Resursi internetā par šo tēmu

Lancmanis I. Mūžīgais un efemērais.

[1] Daudzi laikabiedri par īsto tēvu uzskatīja grāfu Aleksandru Batovski, kurš bija hercogienes tuvs draugs kopš Varšavas misijas laika, taču avoti liecina, ka 1792. gada decembrī un 1793. gada janvārī Batovskis bija misijā Vācijā un fiziski nevarēja būt tēvs šim bērnam.

[2] Laulību līgums tika noslēgts 1809. gada 15. aprīlī Lēbihavā.

[3] Laulība izjuka 1818. gadā, tika oficiāli šķirta 06.11.1824.

[4] Dino ir 1200x500 m liela saliņa Polikastro līcī Koršencas provincē, Kalabrijā. Tituls tika izveidots tieši kā dāvana Taleiranam.

[1]

[2]

[3]

[4]


dzimusi	21.08.1793. Berlīnē, Fridrihsfeldes pilī
mirusi	19.09.1862. Sagānā, Sagānas pilī
laulība	1809.-1824. Edmons de Taleirāns-Perigors
bērni	Luijs Napoleons (12.03.1811.–1898.) Anna Šarlote Doroteja Emīlija (04.1812.-10.05.1814.) Aleksandrs Edmons (15.12.1813.–1894.) Polīna Žozefīne (29.12.1820.-1890.)
ārlaulības bērni	meita (0?.02.1816.) Antonēna Pelāgija Doroteja Sabīne, Piskatorī (11.09.1827.-?)
tēvs	Pēteris fon Bīrons
māte	Anna Doroteja fon Bīrona
tituli	Perigoras grāfiene (comtesse de Périgord, 1809.) Dino hercogiene (duchesse de Dino, 1817.) Taleiranas hercogiene (duchesse de Talleyrand, 1838.) Sagānas hercogiene (duchesse de Sagan, 1845.)

Taleirāna-Perigora, Doroteja de

Satura rādītājs

Atsauces un paskaidrojumi

Literatūra par šo tēmu

Resursi internetā par šo tēmu

Navigācijas izvēlne

Apskates

Dalībnieka rīki

Navigācija

Meklēt