Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija
Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) - liberāli demokrātiska kreisa politiskā partija Latvijas Republikā, dibināta 1918. gada maijā, apvienojoties LSD pametušajiem maziniekiem (V.Bastjānis, A.Buševics, F.Cielēns, K.Eliass, B.Kalniņš, P.Kalniņš, K.Kalniņa, F.Menders, A.Petrevics u.c.). Partiju galvenokārt atbalstīja mazturīgā inteliģence un kvalificētākā strādniecība, bezzemnieki. Skaitliski lielākā partija Latvijā.
Par savas darbības sākumu uzskatīja LSDSP 1. kongresu 1904. gadā. 1918. gadāiesaistījās Demokrātiskā bloka un Latvijas Tautas padomes darbā. Protestējot pret Rīgas latviešu zemessargu apšaušanu 1918. gada 30. janvārī, kā arī citu ideoloģisku nesaskaņu dēļ pārstāja sadarboties ar Latvijas Pagaidu valdību, sadarbību atsākot tikai pēc vairākiem mēnešiem. Pēc Neatkarības kara ņēma dalību Latvijas Republikas Satversmes Sapulcē (ievēlēti ar 38,7% balsu), Saeimas vēlēšanās (visās 4 Saeimās - 1922., 1925, 1928, un 1931. - partijai bija lielākā frakcija), piedalījās koalīcijas valdībās. Darba un sociālās likumdošanas lielākā iniciatore Satversmes sapulcē un visās 4 Saeimās, tās pārstāvji aktīvi darbojās starptautiskajās komisijās, visu nozīmīgāko likumprojektu izstrādāšanā, visās Saeimas komisijās.
Pēc sociāldemokrātu iniciatīvas tika atjaunotas un jaunveidotas slimokases (Latvijas Slimokasu savienības vadībā vairākums bija sociāldemokrātiem), tiem bija liela ietekme pilsētu domēs un Latvijas Pašvaldību savienībā, izglītības sistēmā (pēc to iniciatīvas tika izveidots arodskolu tīkls -Aberbergs, - Tautas Augstskola u.c. mācību iestādes), sociāldemokrātu vadībā darbojās 2/3 arodbiedrību.
Skat. arī: Latviešu sociāldemokrātu savienība
