Sproģis Artūrs

Artūrs Sproģis (kr. Спрогис, Артур Карлович; 1904.-1980.) - Sarkanās armijas virsnieks, Spānijas pilsoņu kara dalībnieks.

Dzimis 1904. gada 6. martā, Rīgā. 1919. gada pavasarī mobilizēts LSPR armijā, 7. latviešu strēlnieku pulkā. No 1920. gada PSKP biedrs. 1922. gadā pabeidzis Maskavas kara skolu. Vada komandieris robežsardzē valsts rietumos. No 1928. gada līdz 1930. gadam mācījies Apvienotās Valsts politiskās pārvaldes Augstākajā robežapsardzības skolā. No 1930. gada dienēja Baltkrievijas PSR Galvenās politiskās pārvaldes — Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķajā daļā par pilnvaroto. No 1936. līdz 1937. gadam bijis militārais padomnieks republikāņu 14. armijas korpusā ar segvārdu "majors Arturo". Par darbību Spānijā apbalvots ar Sarkanā karoga ordeni. 1937. gadā atgriezies PSRS, kur uzsācis mācības M. Frunzes Kara akadēmijā (līdz 1940. gadam). Pēc tam līdz 1941. gada jūnijam mācījās Sarkanās armijas Ģenerālštāba Augstākajā speciālajā skolā. Neprecējies, pārvaldījis latviešu, krievu, spāņu un franču valodas. Līdz 1942. gada decembrim kā majors komandējis karaspēka daļu Nr. 9903, kurā gatavoja izlūkus — diversantus, kuri darbojās vērmahta aizmugurē. No 1944. līdz 1945. gadam vadījis Latvijas partizānu kustības štābu. Demobilizējies kā pulkvedis. No 1946. līdz 1949. gadam docētājs Maskavas Pedagoģiskajā svešvalodu institūtā.