Marksisms

Marksisms - K.Marksa un Fr.Engelsa sociālpolitiska teorija par kapitālisma uzplaukumu un neizbēgamo bojā eju sabiedrībā valdošo pretrunu dēļ, traktējot brīvā tirgus sabiedrību kā ekspluatācijas un apspiešanas sabiedrību. Šīs doktrīnas pamatā ir Marksa traktētais virsvērtības jēdziens, neapmaksātais darbs, tā augļu piesavināšanās mehānisms. Šādā brīvas konkurences sabiedrībā agri vai vēlu saimniecība un ražošana nonāks mazākās sabiedrības daļas īpašumā un kontrolē, pārējai sabiedrībai kļūstot par slikti apmaksātu darbaspēku bez iespējas pašiem uzkrāt kapitālu. Kapitāla uzkrāšana mazākuma rokās likumsakarīgi novedīšot pie proletariāta absolūtas un relatīvas nabadzības. Tālāk - sabiedrības vairākuma stagnēšana nabadzībā, samazinoties pirkstpējai. Rezultātā rodas pārprodukcijas krīzes, bezdarbs, noieta tirgus sašaurināšanās, un katrs jauns krīzes cikls tuvina sociāļo eksploziju - revolūciju. T.i. saasināsies pretrunas starp ražošanas sabiedrisko raksturu un privāto saražotā produkta piesavināšanās formu, kā sekas - neizbēgams sociāls apvērsums, vardarbīga (t.s. sociālistiskā revolūcija un pasaules revolūcija) vai mierīga pāreja uz sociālismu un tālāk uz komunismu. Laika gaitā teorijas autori - K.Markss un Fr.Engelss - vairākkārt koriģēja savas idejas, mainoties pašu autoru uzskatiem, kā rezultātā marksisma sekotāji guva visai pretrunīgus priekšstatus par teoriju, kuras pamatkoncepcija tika izstrādāta XIX gs. 40.-50. gados, bet ievērojami papildināta un mainīta gadsimta otrajā pusē. Līdz ar to marksisms lika pamatus virknei dažbrīd pat visai atšķirīgu komunistisku, sociāldemokrātisku un sociālistisku politisku kustību, kā arī ievērojami ietekmēja anarhismu u.c. kreisās ideoloģijas XIX-XX gs.

Teorētiju virzieni XX gs.:

• Strukturālais marksisms (Structural Marxism) - galvenokārt balstās uz franču teorētiķa Luisa Altusera (Louis Althusser) un tā sekotāju darbiem Rietumeiropā 1960.-1970. gados.
• Neomarksisms (Neo-Marxism) - orientējas uz tiem Kārļa Marksa darbiem, kas tika sarakstīti pirms Engelsa ietekmes.
• Frankfurtes skola (The Frankfurt School) - neomarksisma virziens, radies Sociālo Pētījumu institūtā Frankfurtes Universitātes ( Institute for Social Reaserch af the University of Frankfurt in Germany ) mācībspējku un studentu vidē.
• Kulturmarksisms (Cultural Marxism) - akcentē kultūras lomu sabiedrībā.
• Analītiskais marksisms (Analytical Marxism) - 1980. gados intelektuāļu vidē izveidojies teorētiskā marksisma virziens Rietumeiropā.
• Marksistiskais humānisms (Marxist humanism) - neomarksisma novirziens, kas galvenokārt savu uzmanību velta Kārļa Marksa agrajiem darbiem, it īpaši atsvešinātības teorijai.
• Postmarksisms (Post Marxism) - virziens sociālpolitiskajā domā, kas balstās uz Kārļa Marksa un Marksistu pētījumu pamatiem, taču veido jaunas doktrīnas un koncepcijas.
• Marksisma feminisms (Marxist Feminism) - feminisma paveids, kurš pievēršas kapitālisma pārveidošanai tā, lai novērstu sieviešu diskrimināciju.

Skat. arī: Internacionāle, marksisms-ļeņinisms, staļinisms, šuļatikovisms, zinātniskais komunisms

Literatūra par šo tēmu

• Malahovska Lidija. Divdesmitā gadsimta vēstures problēmas. Metodisks līdzeklis. - Mācību apgāds NT: Rīga, 1997. - 136 lpp. ISBN 9984-617-01-7