Keizerlings Arčibalds Peters Teofils fon
grāfs Arčibalds Peters Teofils fon Keizerlings (Archibald Peter Teofil von Keyserling, kr. Арчибальд Кейзерлинг, 1882.-1951.) - jūras kara flotes virsnieks, pirmais Latvijas kara flotes admirālis.
Dzimis 1882. gada 6. novembrī Vaiņodes pagasta Augustes (Elkuciems – Elkeseem) muižā, Krievijas impērijas Kurzemes guberņā. 1898. gadā uzsāka dienestu Krievijas impērijas armijā. 06.05.1901. absolvējis Jūras kadetu korpusā Pēterburgā (Петербургский Морской Кадетский Корпус) kā 72. labākais sekmju ziņā. No 06.05.1901. mičmanis. No 1901. līdz 1904. gadam dienēja uz mīnu tralera "Енисей", 2. ranga kreisera "Забияка", 1. ranga kreisera "Диана". Piedalījies Portarturas aizstāvēšanas kaujās. Pēc 1904. gada 28. gada kaujas Dzeltenajā jūrā, kreiserim "Диана" izlaužoties uz Saigonu, norīkots uz mīnu kuģa "Быстрый", uz kura piedalījies Cusimas kaujā. Pēc kuģa bojāejas nokļuvis japāņu gūstā. 1906. gadā atgriezies Vladivostokā. No 06.12.1905. leitnants. 1907. gadā uzsāka mācības zemūdeņu kursos Liepājā (Учебный отряд подводного плавания в Либаве jeb Либавские классы подводного плавания). Pēc to absolvēšanas 1908. gada augustā uzsāka dienestu Vladivostokā (Владивосток) bāzētajā Sibīrijas flotē. Oktobrī iecelts par zemūdenes "Фельдмаршал граф Шереметьев" kapteini (1908.-1912.). No 06.12.1911. vecākais leitnants. 1912. gadā pārcelts dienestā uz Baltijas kara floti. Eskadras mīnu kuģa "Исполнительный" kapteinis (1913.), aizsprostkuģa "Волга" vecākais virsnieks (1914.). No 01.01.1915. 2. ranga kapteinis. Eskadras mīnu kuģa "Сторожевой" kapteinis (1914.-1916.), eskadras mīnu kuģa "Десна" kapteinis (29.02.1916.-1917.). 1918. gada ziemā demobilizējies kā 1. ranga kapteinis. Apmeties savā dzimtas īpašumā, Augustenhofas muižā, Grobiņas tuvumā. 1919. gada novembrī iestājies Latvijas zemessardzē, dienestu turpinājis arī Latvijas armijā, kur viņam uzticēta Latvijas Republikas Kara flotes izveidošana. Flotes virspavēlnieks (1924.-1931.), admirālis (no 1927.). 1931. gada septembrī ar pavēli[1] atbrīvots no dienesta. 1939. gadā līdz ar citiem vācbaltiešiem bija spiests pamest dzimteni un doties trimdā uz Vāciju. Miris 1951. gada 15. decembrī Frankfurtē pie Mainas.
Apbalvojumi:
- 1905. - III šķ. Sv. Staņislava ordenis (орден Св. Станислава 3 степени с мечами и бантом) par Portarturas aizstāvēšanu
- 08.01.1907. - III šķ. Sv. Annas ordenis (орден Св. Анны 3 степени с мечами и бантом) par kauju pie Cusimas
- 18.07.1907. - II šķ. Sv. Staņislava ordenis (орден Св. Станислава 2 степени с мечами) par kauju pie Cusimas
- 05.10.1915. - IV šķ. Sv. Vladimira ordenis (орден Св. Владимира 4 степени с мечами и бантом)
- 25.06.1916. - Sv. Jura zobens (Георгиевское оружие)
- I šķiras 3. pakāpes Igaunijas Brīvības krusts
Atsauces un paskaidrojumi
- ↑ Gadījums visai neglīts - tika apsūdzēts spirta kontrabandā, jo bija licis iegādāties virsnieku rautam alkoholiskos dzērienus.
