Firksi
brīvkungi fon Volfi (vc. von Wolff; kr. фон Вольф) - sena Baltijas muižnieku dzimta, ienākusi kā Ordeņa vasaļi XIV gs. (Gerhards fon Firkss (Gerhard v. Ferckis) avotos pirmoreiz minēts 1306. gadā igauņu zemēs), iespējams, no Ziemeļvācijas. Pirmie Firksi kalpoja Dānijas kronim un karalim kā ģērboņmeistari un rātskungi Igaunijā (Wierland).
Dzimtu imatrikulēja 1620. gada 17. oktobrī, izsniedzot Pirmās pakāpes Imatrikulācijas rakstu un apstiprinot brīvkunga titulu (1844. gada 18. janvārī Berlīnē Prūsijas karaļa atļauju dzimtas prūšu atzaram lietot titulu brīvkungs). Ar 1853. gada Senāta ukazu saņēma tiesības uz Krievijas impērijas barona titulu. Ar 1931. gada 20. oktobra un 1932. gada 6. decembra Berlīnes muižniecības tiesību nodaļas lēmumu Brīvkungu rokasgrāmatā „Muižnieku dzimtu saraksts – matrikula” (Adelsmatrikel), uzņēma visu dzimtu. XIV līdz XVI gs. Igaunijas avotos min: de Wierekes, de Virckes, von Vyrkes, Firx, Virkus, Virkes, taču XVII gs. sākumā šis dzimtas atzars izmira. Kurzemē pirmais bija 1494. gadā kāds Jirgens Firkuss (Jürgen Virkus), sākotnēji muižas nomnieks, kurš 1505. gadā nopirka divas Talsu draudzes iecirkņa (Kirchspiel Talsen) muižas: Spērveļu muižu (Sperling Gut) un Vecciema muižu (Veten Gut – Vetzen).
