Rīgas bīskapija
Rīgas bīskapija (Episcopatus Rigensis), dažkārt dēvēta arī par Livonijas bīskapiju (Episcopatus Livoniensis) - Brēmenes metropolijas bīskapija Livonijā, laikā no 1201.-1255.). Šādi dēvēta kopš 1201. gada, kad bīskaps Alberts pārcēla savu rezidenci no Ikšķiles uz Rīgu, kur apmetās īpašā namā pie Rīgas Doma. Bīskaps Alberts (Albert von Buxhövden, 1199.-17.01.1229.) 1207. gadā atzina sevi par Sv. Romas impērijas vasali, un tādējādi viņš un viņa pēcteči kļuva par baznīcfirstiem, bet bīskapijas zemes - par impērijas tālāko ziemeļu provinci. 1209. gadā notika pāreja uz premonstriešu ordeņa statūtiem, un melno habitu nomainīja uz baltām vilnas drānām. 1214. gada 20. februārī Inocents III atbrīvoja Rīgas bīskapiju no pakļautības Brēmenes arhibīskapam. 1225. gada 1. decembrī Svētās Romas impērijas imperatora Frīdriha II dēls vācu karalis Heinrihs VII, piešķīra Albertam principātu pār līvu un letu zemēm, kā arī piejūras apgabalu ar tiesībām kalt naudu, dibināt pilsētas komūnu Rīgā (fundandi civitem in Riga) un arī citas tiesības, kādas ir zemes valdniekam, t.i. iecēla par firstbīskapu. Tādējādi, Alberts kļūva par impērijas firstu ar tiesībām izlēņot zemi saviem vasaļiem. Bīskapam pavisam pieder 14 pilis. Pārējās zemes tika sadalītas 3 pārvaldes apgabalos, kurus pārvaldīja fogti. 1245. gadā pāvests vēlējās Baltijas jūras austrumu krastā jaunizveidotās bīskapijas apvienot arhibīskapijā ar arhibīskapa sēdekli gribēja Prūsijā, taču pēc Teitoņu ordeņa pretestības par tā rezidenci tikai izvēlēta Rīga, un 1255. gada 20. janvārī izveidoja Rīgas arhibīskapiju.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 39. lpp.
Resursi internetā par šo tēmu
- Klišāns V. Livonijas valstiņu izveidošanās
- Dr.Theol. Feldmanis R. Bīskapa Alberta darbošanās mērķi. / Baznīcas vēsture.
