Kēnigsfelsi
fon Kēnigsfelsi (vc. von Königsfels, Koenigsfels, kr. фон Кенигсфельс) - franču izcelsmes vācbaltiešu bruņniecības dzimta Kurzemes un Zemgales hercogistē, vēlāk Krievijas impērijas Kurzemes guberņā, Vidzemes guberņā un Iekškrievijā. Trīsdesmitgadu kara laikā (1616–1648) Tobiass Kēnigsfelss (Tobias Königsfels) ieradās Rīgā un stājās Zviedrijas kroņa dienestā. 1653. gadā par izcilu dienestu saņēma Zviedrijas karalistes dižciltību un ģerboni. 1690. gadā dzimta ierakstīta Vidzemes, bet 1788. gadā - Kurzemes bruņniecības matrikulā. Francijas karalim Luijam XVIII (Louis XVIII) atradoties trimdā Kurzemē, tas bieži viesojies pie Kēnigsfelsiem, bet, atgriežoties tronī, 1820. gadā dāvāja Andreasam fon Kēnigsfelsam (Andreas von Königsfels) grāfa titulu. No zināmākajiem dzimtas pārstāvjiem minami: Narvas rātskungs Johans fon Kēnigsfelss (Johann Hermann von Königsfels, 1712-1797); virsnieks, Narvas muitas direktors Jakobs fon Kēnigsfelss (Poeg Jakob von Königsfels, 1757-1831); matemātiķis, astronoms un ģeogrāfs Tobiass fon Kēnigsfelss (Tobias von Königsfels, kr. Тобиас фон Кенигсфельс; 1715-?).
Dažādos laika posmos dzimtas valdījumā bijušas Blankenfeldes u.c. muižas.
Skat. arī: Akurti-Kēnigsfelsi (Accurti von Königsfels)
