Zīversi
baroni un grāfi fon Zīversi (vc. Grafen von Sievers, kr. Сиверсы) - Krievijas impērijas Baltijas provinču vācbaltiešu muižnieku dzimta. Par dzimtas izcelsmi nav dokumentu publikāciju vai norādes, kur tie meklējami. Pēc pašas dzimtas leģendas, senči kā Zīvershauzenes lēņa īpašnieki, kalpojuši Hildesheimas katoļu bīskapam, bet pārgājuši luterticībā un zaudējuši minētās zemes. Sakarā ar ticības maiņu, fon Zīversi pārcēlušies uz Holšteinu, bet dokumenti par dzimtas pirmsākumiem palikuši Hildesheimas bīskapa arhīvā. Tās pārstāvji dienējuši Dānijas karaļa karaspēkā līdz pārgājuši Zviedrijjas karaļa dienestā un ar tā armiju ieceļojuši Baltijā. 1752. gadā Joahims Johanns fon Zīverss (1699.-1770.) un viņa brālis brīvkungs Karls fon Zīverss (1710.-1774., dienēja komandora kapteiņa Karla Gustava fon Lešera-Hercfeldta (Löscher von Herzfeldt) Peipusa ezera zviedru kara flotes vienībā, un krita 1704. gada kaujās) imatrikulēti Vidzemes bruņniecībā.
Pēc ģenealoģijas Joahims fon Zīverss ir pirmais dzimtas pārstāvis Baltijā, bet par viņa nodarbošanos nav vienprātības. Literatūrā atzīmēts gan, ka Joahims bijis zviedru armijas leitnants gan, ka viņš kā tirgotājs XVII gs. vidū no Libekas ieradies Hāpsalā, kur 1663. gadā apprecējis birģermeistara Kristiana fon Huzena (Husen) meitu Katarīnu. 1665. gada janvārī Joahims fon Zīverss ieguva Rēveles pilsoņa tiesības. Tā dēli Kristians Peters (1671.-pēc 1729.) un Joahims Kristians (1677.-1753.), dienēja Zviedrijas armijā un cīnījās Ziemeļu karā - virsnieka karjera bija visizplatītākā šīs dzimtas vīriešu vidū. 1745. gadā Karls fon Zīverss (1710.-1774.) par izcilību dienestā saņēma Vācu nācijas Svētās Romas impērijas brīvkunga diplomu: "Mēs (Saksijas kūrfirsts kā Vācu nācijas Svētās Romas impērijas vikārs) ne tikai apstiprinām Karla fon Zīversa līdz šim pastāvošo muižniecības ģerboni un kleinodu, bet arī paplašinām to, piešķirot tam valsts brīvkunga statusu". Brīvkunga rangā viņš un viņa pēcnācēji atradās piecpadsmit gadus, līdz 1760. gadā saņēma Vācu nācijas Svētās Romas impērijas grāfa diplomu. Līdz ar to viņš un attiecīgi viņa pēcnācēji no brīvkungu ranga tika iecelti grāfu kārtā. 1798. gadā Jakobs Johanns fon Zīverss (1731.-1808.) tika iecelts Krievijas impērijas grāfa kārtā, bet diploms pasniegts 1802. gadā. Tā kā Jakobam Johannam fon Zīversam pēcnācējas bija tikai meitas, nevēloties, lai dzimtas augstā kārta izzustu, Krievijas impērijas grāfa tituls tika piešķirts arī diviem diploma saņēmēja brāļiem Eberhardam Karlam fon Zīversam (1745.-1821.) un Peteram Kristianam fon Zīversam (1754.-1827.) un attiecīgi viņu pēcnācējiem. Trešais Jakoba Johanna fon Zīversa brālis Joahims Johanns (1740.-1815.) grāfa titulu neieguva, jo diploma publikācijas laikā viņam vairs nebija dēla. Viņš un citi neminētie dzimtas namu jeb līniju pārstāvji palika muižniecības kārtā un pie uzvārda lietoja tikai predikātu «fon».
Peters Kristians fon Zīverss, precējies ar Annu Magdalēnu, dzim. fon Brimmeri (Brümmer), Zviedrijas armijas sastāvā cīnījās Ziemeļu karā, 1704. gadā kopā ar ģimeni krita gūstā, pēc kara pārcēlās uz sievas īpašumiem Zviedrijā, bet tā bērni atgriezās Vidzemē, atjaunojot Zīversu dzīvi te. Laika posmā no 1797. gada līdz 1830. gadam, aplūkotajai fon Zīversu līnijai vairs nebija zemes īpašumi Vidzemē, nama pārstāvji vairs nepieteicās, un viņi netika pārreģistrēti Vidzemes un Igaunijas bruņniecības matrikulās.
Svētās Romas impērijas grāfu nams
Šīs līnijas aizsācēji bija zviedru armijas kapteiņa Joahima Johanna (?-1753.), Satsu muižas, vēlākais Bauņu, Vīķu, Vilzēnu un Vecates muižu īpašnieka dēls Karls (viņa dēls otrajā laulībā Dāvids Reiholds (1732.-1814.) bija fon Zīversu Holšteinas nama iedibinātājs), kuri atgriezās no Somijas Igaunijā. Ģimene Ziemeļu karā bija zaudējusi praktiski visus savus īpašumus, un brāļiem Joahimam Johannam un Karlam nācās kalpot pie brīvkunga Jakoba Johanna fon Tīzenhauzena (1686.-1749.), kuram piederēja vairākas muižas Rakveres apkaimē: Joahims Johanns strādāja par ekanomiju inspektoru (Oekonomieinspektor), Karls par kambarsulaini (Kammerdiener). Dzimtas atgriešanās sabiedrībā sākās pēc tam, kad Karls fon Zīverss tika vispirms pieņemts princeses Elizabetes pavadoņu svītā (Vorreiter), bet 1735. gadā paaugstināts dienestā par kambarsulaini (Kafeeschenk), bet pēc 1741. gada, kad lielkņaze kļuva par Krievijas ķeizarieni, viņš tika paaugstināts par kambarjunkuru un uzsāka spožu karjeru Pēterburgas galmā. 1751. gadā fon Zīversi tika uzņemti Igaunijas bruņniecībā, bet 1752. gadā iesniedza dokumentus Vidzemes bruņniecības solam, kur arī bez sarežģījumiem tika uzņemti. 1760. gadā, Septiņgadu jeb Trešā Silēzijas kara laikā, brīvkungs Karls fon Zīverss kā impērijas sūtnis devās uz Vīni, lai vestu sarunas ar Austriju. Diplomātiskās misijas gaitā viņš saņēma Vācu nācijas Svētās Romas impērijas grāfa diplomu. Gotlobs Gustavs fon Zīverss (1823.-1907.) bija pēdējais pārstāvis no Vācu nācijas Svētās Romas impērijas grāfu nama pārstāvis, jo Tehtveri un Narvas līnijās paaudžu pēctecība aprāvās jau XVIII gadsimta beigās.
Krievijas impērijas grāfu nami
- Bauņu nams
Līnijas aizsācējs bija galma maršala, grāfa Karla fon Zīversa brālis Joahims Johanns II (1699.-1770.), kura pie Burtnieku ezera esošā Bauņu muiža kļuva par pamatmuižu Bauņu namam, kurš XVIII gadsimtā ieguva plašus muižu īpašumus Valmieras un Cēsu apriņķos. 1752. gadā Joahims Johanns fon Zīverss iestājās Vidzemes bruņniecības solā. 1798. gada 1. janvārī imperators Pāvils I apbalvoja jau sirmo senatoru Jakobu Johannu III fon Zīversu ar impērijas augstāko apbalvojumu Svētā Andreja ordeni, kurš rotāts ar briljantiem un pēc dažiem mēnešiem iecēla viņu Krievijas impērijas grāfa kārtā. Pēc grāfa testamenta, vecākā meita Katarīna fon Gincele saņēma Bauņu un Vīķu muižu centrus.
- Vecātes nams
Šīs līnijas aizsācējs bija majors Karls Eberhards fon Zīverss, kurš 1770. gadā pārņēma Vecates muižu. Pēc diviem gadiem viņš apprecēja brīvkundzi Martu Juliannu fon Mengdenu (Mengden, 1748.-1837.). XIX gadsimta sākumā K.E.fon Zīverss Salacas krastā izveidoja arī Vecates grāfu nama kapenes, kurās dzimtas pārstāvji apglabāja piederīgos līdz pat XX gadsimta sākumam. Vecati mantoja ģenerāļa vienīgais dēls Nikolajs Karls (1826.-1910.), kurš visu mūžu pavadīja Pēterburgas galma dienestā un ieņēma augstos kambarkunga, slepenpadomnieka un visbeidzot arī galma meistara amatus. Dzīves laikā viņš ievērojami paplašināja no tēva mantotos īpašumus, iegādājoties vairākas muižas pie Pēterburgas un Somijā. Tomēr galvenokārt viņš uzturējās galvaspilsētas tuvumā esošajā Georgijevskā un pildīja Jamburgas apriņķa muižniecības maršala pienākumus. 1907. gadā grāfs Nikolajs Karls fon Zīverss atteicās no Vecates muižas jaunākās meitas, Krievijas galma dāmas Marijas Emīlijas Olgas (1873.-1958.) labā.
- Cēsu nams
Šīs līnijas aizsācējs bija majors Karls Eberhards fon Zīverss, kurš 1777. gada 29. novembrī nopirka no Karls Ādama fon Volfa (Wolff) Cēsu pilsmuižu. 1821. gadā Cēsis mantoja vecākais dēls, grāfs Karls Gustavs fon Zīverss (1772.-1856.). Pēc tā nāves Cēsu pilsmuižu mantoja vecākais dēls, Krievijas galma virsmeistars, senators, grāfs Emanuels fon Zīverss (1817.-1909.). 1909. gadā Cēsu pilsmuižu mantoja vecākais dēls, Krievijas kambarkungs un īstenais valsts padomnieks Emanuels (1848.-1918.). 1922. gadā, pēc tam, kad Latvijas Repubika nacionalizēja visuz dzimtas īpašumus, ģimene atstāja dzimteni, pārceļoties uz dzīvi Vācijā. Pēdējais Cēsu līnijas pārstāvis, grāfs Andrejs fon Zīverss, miris 1972. gadā, neatstājot mantiniekus.
- Vilzēnu–Varas nams
Šīs līnijas aizsācējs bija Peters Kristians fon Zīverss, kurš 1770. gadā mantoja Vilzēnu muižu. Viņš Leipcigā 1775. gadā apprecējās ar pilsoniskas kārtas līgavu Šarloti Henrieti Obermani (Obermann, 1756.-1787.) un pēc laulībām pārcēlās uz Vidzemi, kur Vilzēnu muižā pasaulē nāca visi viņa pirmās laulības trīs dēli. Neviens no šīs laulības dēliem nepārdzīvoja tēvu un tikai jaunākais Georgs Aleksanders (1785.-1824.) sasniedza pilngadību. 1791. gada Peters Kristians fon Zīverss precas atkārtoti ar nākamo Varas muižas mantinieci Šarloti Helēni fon Vrangeli (Wrangell, 1760.-1828.). Viņam atkal piedzimst trīs dēli, no kuriem vecākais Frīdrihs Johanns (1794.-1813.) krita Leipcigas kaujā, vidējais Karls Eduards (1795.-1873.) mantoja Vilzēnus, bet jaunākais Pauls Joahims (1797.-1863.) saņēma mātes mantoto Varu. Karls Aleksandrs (1825.-1891.) mantiniekus neatstāja, 1901. gadā Vilzēnus pārņēma ģenerāļa māsas meita brīvkundze Benita fon Štakelberga (1860.-1937.) no Riziperi muižas, kura pieņēma Igaunijas pavalstniecību un dzīvoja Tallinā. 1924. gadā Vilzēni tika īpašniekiem atņemti un nacionalizēti. Varas muižas mantiniekam grāfam Paulam Joahimam bija tikai viens dēls Georgs (?-1907.), kurš mūža lielāko daļu pavadīja Drēzdenē, bet Varas īpašumus pārzināja māte. Gadsimta sākumā īpašumus mantoja Georga dēls Pauls Georgs (1872.-1945.). 1906. gadā viņš nopirka vēl Mālu muižu pie Lejasciema, kur Latvijas valsts agrārās reformas laikā grāfam Paulam Georgam fon Zīversam tika ierādīts neatsavināmais zemes īpašums «Zaļupēs» 52,55 ha platībā (1932. gadā Centrāla Zemes ierīkošanas komiteja pieņēma lēmumu grāfa fon Zīversa neatsavināmo daļu sadalīt).
- Holšteinas līnija
Šīs līnijas aizsācējs bija Joahima Johanna un Annas Helēnas fon Berenbergas vecākais dēls Dāvids Reinholds, kurš, pateicoties galma maršalam Karlam fon Zīversam, kurš 1747. gada jūnijā kļuva par kambarpāžu Holšteinas-Gotorpas hercoga Frīdriha Augusta dienestā. Viņu iecēla par kornetu Holšteinas leibdragūnu kavalērijas vienībā, kura stacionējās Ķīlē. 1754. gadā fon Zīverss precējās ar Frīderiki Karolīni fon Karolsu (Carols, 1731.-1804.), Holšteinas-Gotorpas hercoga Karla Frīdriha ārlaulibas meitu, vēlākā Krievijas ķeizara Pētera III pusmāsu. Dāvida Reinholda fon Zīversa pēcnācēji pēc trim paaudzēm Holšteinā izzuda.
- Rīgas līnija
Rīgas līniju aizsāka viens no Dāvida Reinholda dēliem Getingenes un Ķīles universitātes absolvents Karls Frīdrihs, kurš atgriezās Vidzemē un strādāja Rīgas civildepartamentā. Vidzemes galma tiesā strādāja arī Karla Frīdriha dēls Ernsts Peters (1795.-1876.), kurš tāpat kā brālis Oto Reinholds Karls (1794.-1875.) bija Tērbatas universitātes absolvents. Dāvida Reinholda brālis, Krievijas armijas pulkvedis Gotlībs Kristians fon Zīverss (1737. -?), apprecēja rīdzinieci Mariju fon Šēlu (Scheel) un dienēja Rīgā, kur turpināja dzīvot arī viņa pēcnācēji. Ap XIX gadsimta vidu minētā fon Zīversu Rīgas atzara pārstāvji Vidzemē vairs nav sastopami.
Skat. arī: fon Ziversi, fon Siversi, Joahims Johanns II fon Zīverss (1699.-1770.), Karls fon Zīverss (1710.-1774.), Jakobs Johans fon Zīverss (1731.-1808.), Johans Georgs fon Zīverss (1778.-1827.), Karls Gustavs fon Zīverss (1772.-1856.), Karls Georgs fon Zīverss (1814.-1879.)
Literatūra par šo tēmu
- Baltiņš Jānis. Grāfu fon Zīversu dzimta Vidzemē un Igaunijā. // Cēsu un Vidzemes novada vēsture. III. Rakstu krājums. - Cēsu pašvaldības aģentūra, Vidzemes vēstures un tūrisma centrs: Cēsis, 2005.
- Janis Baltins. Gutshöfe der Grafen Sievers: Kultureller und wissenschaftlicher Mittelpunkt in Livland. - Lüneburg, 1997
