Bergi no Sāmsalas

baroni fon Bergi no Sāmsalas (von Berg (von Oesel)) jeb Bergi, saukti Karmeli (von Berg a.d.H. Carmel) - sena vācu izcelsmes (Vestfāle) bruņniecības dzimta Livonijā, vēlāk Krievijas impērijas Baltijas provincēs. Dzimtas aizsācējs ir bruņinieks Bernhards (Bernhardus van dem Berge), kurš XV gs. pirmajā pusē ieradies Sāmsalā. kļūstot par Sāmsalas-Vīkas bīskapa vasali. Tā pēctecis Bernhards (Bernhard Berg, miris pēc 1562.) 1531. gadā Briselē saņēma impērijas barona titulu. 1561. gadā Johans fon Bergs (?-1665.), Rajgorodas (Rajgród) stārasts, tika uzņemts Polijas karalistes bruņniecībā, bet tā dēls Vladislavs 1680. gadā kļuva par Vidzemes kastelānu, ieguva Sēlpils, Schönberg un Prezmas muižas, laika gaitā dzimta saviem īpašumiem pievienoja: Sāmsalā Clausholm, Köln, Jöggies, Käsel, Katwell, Koiküll, Müllershof, Padel, Uddoser muižas un Odenkat muižu Igaunijā. 1620. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā, 1741. gadā - Vidzemes bruņniecības matrikulā. Fridrihs fon Bergs (Friedrich Johann Gustav von Berg (1756.-1821.) 1792.-1797. gados bija bruņniecības maršals. Dzimta sadalījās divās pamatlīnijās:

• Karmelas līnija (Berg a.d.H. Carmel, aus dem Hause Carmel, iznīka 1759.);
• Millershofas līnija (aus dem Hause Müllershof).

Nav ziņu, vai būtu kāda radniecība ar Bergiem-Kandeliem vai Bergiem-Katentakiem.