Ails

Ails (no tjurku авул, аул - mng. айл, tat. авыл, kirg. айыл, bašk. ауыл) – XII-XVI gs. Eirāzijas stepes nomadu (tjurku, mongoļu) apmetne (nomaina t.s. hurē) un to apdzīvojošā lielģimene (sastāvoša no vairāku paaudžu asinsradiniekiem ar ģimenēm un vergiem) ar savu saimniecību, kas saimnieko teritorijā, kuru tiem piešķīris dzīvei zemes kungs (hans, noijons, begs, sečens, baāturs u.tml.). Katru ailu veidoja vairākas jurtas (vienā jurtā tēvs+māte+bērni) - mazus ailus veidoja 2-3 jurtas, bet lielos ailos varēja būt vairāki desmiti vai pat simti jurtu. Vēlāk, daudzām tjurku tautām kļūstot par vietsēžiem un zemkopjiem, ails jeb auls ir pastāvīga apmetne, ciems, apdzīvota vieta.

Skat. arī: uluss, orda, hotons, jurta, hurē, aimaks

Literatūra par šo tēmu

• Греков Б.Д., Якубовский А.Ю. Золотая орда и ее падение. - Богородский печатник: Москва, 1998 - 368 c. ISBN 5-89589-005-9

Resursi internetā par šo tēmu

• Жуковская Н.Л. Пространство и время в мировоззрении монголов. // Мифы, культы, обряды народов зарубежной Азии. М., 1986 (с. 118-135)