Piltenes apgabals
Piltenes apgabals jeb Piltenes apriņķis (lat. Districtus Piltensis, vāc. Distrikt Pilten, Kreis Pilten, Stift Pilten) - agrākā Kurzemes bīskapijas teritorija, ko Žečpospoļitas karalis ieguva saskaņā ar 1585. gada Kronborgas līgumu no Dānijas karalistes pēc t.s. Piltenes mantojuma kara. Saskaņā ar 1617. gada 9. maija Piltenes ordināciju (Ordinatio Regiminis & Judiciorum in Districtu Piltensi), šī teritorija tika padarīta par tiešu karaļa valdījumu, un turpmāk pastāvēja kā apriņķis ar vēlētas landrātu kolēģijas realizētu pašpārvaldi (plašā autonomija ļāvusi literatūrā to bieži dēvēt par "muižnieku republiku"). Bez vispārējo likumdošanas aktu ievērošanas un nodokļu maksāšanas, Piltenes apriņķim bija pienākums karaļa vajadzībām nodrošināt t.s. "jātnieku dienesta" (Roßdienst) vienību no 80 jātniekiem. Taču apriņķa muižniekiem nebija pilnu šļahtas politisko tiesību, piemēram, tie nevarēja piedalīties karalistes seima sēdēs.
1655. gadā Piltenes apgabalu okupēja Zviedrija. 1656. gadā Zviedrijas karalis to ieķīlāja hercogam Jēkabam par 50 000 guldeņu (Jēkaba tiesības uz šo teritoriju apstiprināja Olivas miera līgums), un apgabals tika pievienots Kurzemes un Zemgales hercogistei. Hercogs Fridrihs Kazimirs 1685. gadā piekāpās Piltenes apgabala muižniecībai, noslēdzot ar Piltenes apgabalu ūnijas līgumu, taču 1717. gadā Žečpospoļitas karalis to atdalīja no hercogistes. 1795. gadā Piltenes apriņķis, līdz ar citām Žečpospoļitas provincēm un vasaļvalstīm austrumos, tika pievienots Krievijas impērijai, bet 1817. gadā iekļauts Kurzemes guberņā.
Literatūra par šo tēmu
- Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. - Divergens: Rīga, 2001., 41. lpp.
- Dibašs B. Piltenes muižniecības attieksme pret karu un Žečpospoļitas valsti 1625. gadā. Dažas pārdomas jautājumā par "pilsoniskās sabiedrības" vēsturi. // Ventspils muzeja raksti. V, 2006., 32.-41. lpp.
