Monarhs
No ''Vēsture''
Versija 2008. gada 22. jūlijs, plkst. 12.14, kādu to atstāja Buks Artis (Diskusija | devums)
Monarhs (no sengr. μόνος - monos, αρχός -"arhos", t.i. "viens valdnieks") - valsts vienpersonisks valdnieks, kurš savu statusu manto. Valsts pārvaldes sistēmu šajā gadījumā sauc par monarhiju.
Dažkārt par monarhu kļūst vēlēšanu ceļā (skat. Žečpospoļita, Mongoļu impērija).
Ir:
- Absolūtisms, kurā monarham nav juridisko ierobežojumu savas varas realizācijā,
- Konstitucionālā manarhija, kurā monarhs pakļaujas valsts likumdošanas varai.
Konsorts - oficiāli nekronēts līdzvaldītājs (piemēram, Lielbritānijas monarhs ir par tādu kronētā karaliene Elizabete II, bet viņas vīrs Edinburgas hercogs, princis Filips ir "konsorts", jo nav kronēts).
Reģents - monarha nepilngadības gadījumā kāds no valsts augstākajiem aristokrātiem vai radinieks, kurš pilda monarha pienākumus līdz troņmantniekssasniedz pilngadību.